Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   fi Konjunktioita 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [yhdeksänkymmentäneljä]

Konjunktioita 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Odota kunnes--a-- l--k-a. O____ k_____ s___ l______ O-o-a k-n-e- s-d- l-k-a-. ------------------------- Odota kunnes sade lakkaa. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Odo-a k--n-s---en--al-is. O____ k_____ o___ v______ O-o-a k-n-e- o-e- v-l-i-. ------------------------- Odota kunnes olen valmis. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Od--a-k-n----hä- ----e --k-----. O____ k_____ h__ t____ t________ O-o-a k-n-e- h-n t-l-e t-k-i-i-. -------------------------------- Odota kunnes hän tulee takaisin. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Odo--- k-nnes hiuk---i ovat-----a-. O_____ k_____ h_______ o___ k______ O-o-a- k-n-e- h-u-s-n- o-a- k-i-a-. ----------------------------------- Odotan kunnes hiukseni ovat kuivat. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Odo--- k--n-- e-o-uva ---pu-. O_____ k_____ e______ l______ O-o-a- k-n-e- e-o-u-a l-p-u-. ----------------------------- Odotan kunnes elokuva loppuu. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. O--t-n-ku--es li-ken--v-l--va-h--- -i-r----i. O_____ k_____ l___________ v______ v_________ O-o-a- k-n-e- l-i-e-n-v-l- v-i-t-u v-h-e-k-i- --------------------------------------------- Odotan kunnes liikennevalo vaihtuu vihreäksi. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? M-ll-in -ähd-t---mal--? M______ l_____ l_______ M-l-o-n l-h-e- l-m-l-e- ----------------------- Milloin lähdet lomalle? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Viel--e--en-ke---omaa? V____ e____ k_________ V-e-ä e-n-n k-s-l-m-a- ---------------------- Vielä ennen kesälomaa? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. K-ll-- viel- -n-e- ---n-ke-ä-om--a--a-. K_____ v____ e____ k___ k_______ a_____ K-l-ä- v-e-ä e-n-n k-i- k-s-l-m- a-k-a- --------------------------------------- Kyllä, vielä ennen kuin kesäloma alkaa. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! K--jaa kat--, -n-en -u-- -al-i t-l--. K_____ k_____ e____ k___ t____ t_____ K-r-a- k-t-o- e-n-n k-i- t-l-i t-l-e- ------------------------------------- Korjaa katto, ennen kuin talvi tulee. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! P-s---ä-e--, en--- -u-n-----udu---öytä--. P___ k______ e____ k___ i_______ p_______ P-s- k-t-s-, e-n-n k-i- i-t-u-u- p-y-ä-n- ----------------------------------------- Pese kätesi, ennen kuin istuudut pöytään. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! S---e -k---- -nne---uin-m-n---ul-s. S____ i_____ e____ k___ m____ u____ S-l-e i-k-n- e-n-n k-i- m-n-t u-o-. ----------------------------------- Sulje ikkuna ennen kuin menet ulos. 0
Kad tu nāc mājās? Mil---n--u-----o-iin? M______ t____ k______ M-l-o-n t-l-t k-t-i-? --------------------- Milloin tulet kotiin? 0
Pēc nodarbībām? Op--uksen j-lkee-kö? O________ j_________ O-e-u-s-n j-l-e-n-ö- -------------------- Opetuksen jälkeenkö? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. K---ä,-se- j-l-e---k-n-ope-us on-l-p-unut. K_____ s__ j______ k__ o_____ o_ l________ K-l-ä- s-n j-l-e-n k-n o-e-u- o- l-p-u-u-. ------------------------------------------ Kyllä, sen jälkeen kun opetus on loppunut. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. O-n-t-o---den j--ke-- hä- -- v-i--- teh-ä -----. O____________ j______ h__ e_ v_____ t____ t_____ O-n-t-o-u-d-n j-l-e-n h-n e- v-i-u- t-h-ä t-i-ä- ------------------------------------------------ Onnettomuuden jälkeen hän ei voinut tehdä töitä. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. M-n--e--y--n t-önsä, h-n---u-ti -mer---a-n. M___________ t______ h__ m_____ A__________ M-n-t-t-y-ä- t-ö-s-, h-n m-u-t- A-e-i-k-a-. ------------------------------------------- Menetettyään työnsä, hän muutti Amerikkaan. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. M--tyään --erik-aa-, hän --k-s-ui. M_______ A__________ h__ r________ M-n-y-ä- A-e-i-k-a-, h-n r-k-s-u-. ---------------------------------- Mentyään Amerikkaan, hän rikastui. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + somu (1-100) MP3 somu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.