Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   fi Posessiivipronominit 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [kuusikymmentäseitsemän]

Posessiivipronominit 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
brilles s--mäl-sit s_________ s-l-ä-a-i- ---------- silmälasit 0
Viņš aizmirsa savas brilles. H-- u-o-t--s--mä----ns-. H__ u_____ s____________ H-n u-o-t- s-l-ä-a-i-s-. ------------------------ Hän unohti silmälasinsa. 0
Kur tad ir viņa brilles? M-ssä----t h-ne- ----nsa? M____ o___ h____ l_______ M-s-ä o-a- h-n-n l-s-n-a- ------------------------- Missä ovat hänen lasinsa? 0
pulkstenis k--lo k____ k-l-o ----- kello 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. H-----kellonsa--n--ik-i. H____ k_______ o_ r_____ H-n-n k-l-o-s- o- r-k-i- ------------------------ Hänen kellonsa on rikki. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. Ke-l- -o---uu se--äl-ä. K____ r______ s________ K-l-o r-i-k-u s-i-ä-l-. ----------------------- Kello roikkuu seinällä. 0
pase p-ssi p____ p-s-i ----- passi 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Hä- on--ä---t-n-t pa------. H__ o_ h_________ p________ H-n o- h-v-t-ä-y- p-s-i-s-. --------------------------- Hän on hävittänyt passinsa. 0
Kur tad ir viņa pase? Mi-sä o--hä--n p-ss----? M____ o_ h____ p________ M-s-ä o- h-n-n p-s-i-s-? ------------------------ Missä on hänen passinsa? 0
viņi – viņu h-- - hä-en h__ – h____ h-n – h-n-n ----------- hän – hänen 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. Lap--t----ä- löydä--anh--pi--n. L_____ e____ l____ v___________ L-p-e- e-v-t l-y-ä v-n-e-p-a-n- ------------------------------- Lapset eivät löydä vanhempiaan. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. M---a ------ v--h--m-t---lev--ki-! M____ t_____ v________ t__________ M-t-a t-o-t- v-n-e-m-t t-l-v-t-i-! ---------------------------------- Mutta tuolta vanhemmat tulevatkin! 0
Jūs – Jūsu te-- t--dä- (tei-i--e-ymu-t-) t_ – t_____ (________________ t- – t-i-ä- (-e-t-t-e-y-u-t-) ----------------------------- te – teidän (teitittelymuoto) 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? Mi-lai-en ---d-- --tkan-- o--- -e--a Müll--? M________ t_____ m_______ o___ h____ M______ M-l-a-n-n t-i-ä- m-t-a-n- o-i- h-r-a M-l-e-? -------------------------------------------- Millainen teidän matkanne oli, herra Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Mis-- -ai-on-- on-----r--Mül--r? M____ v_______ o__ h____ M______ M-s-ä v-i-o-n- o-, h-r-a M-l-e-? -------------------------------- Missä vaimonne on, herra Müller? 0
Jūs – Jūsu t- ---e-d---(tei-itt--y----o) t_ – t_____ (________________ t- – t-i-ä- (-e-t-t-e-y-u-t-) ----------------------------- te – teidän (teitittelymuoto) 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? Millain-- m----nn--ol-- r---a S-h--d-? M________ m_______ o___ r____ S_______ M-l-a-n-n m-t-a-n- o-i- r-u-a S-h-i-t- -------------------------------------- Millainen matkanne oli, rouva Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Mi-s- mie-e-ne -n, rouv--Sc--idt? M____ m_______ o__ r____ S_______ M-s-ä m-e-e-n- o-, r-u-a S-h-i-t- --------------------------------- Missä miehenne on, rouva Schmidt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + somu (1-100) MP3 somu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!