Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   fi Kysymyksiä – menneisyysmuoto 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [kahdeksankymmentäkuusi]

Kysymyksiä – menneisyysmuoto 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? M--ä----m-o-----n----e- --tänyt yll-s-? M___ s_______ s___ o___ p______ y______ M-t- s-l-i-t- s-n- o-e- p-t-n-t y-l-s-? --------------------------------------- Mitä solmiota sinä olet pitänyt ylläsi? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Min-- -uton --n- -l-- -s-anut? M____ a____ s___ o___ o_______ M-n-ä a-t-n s-n- o-e- o-t-n-t- ------------------------------ Minkä auton sinä olet ostanut? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Min---le--e- sinä--l-t-t--a-n--? M____ l_____ s___ o___ t________ M-n-ä l-h-e- s-n- o-e- t-l-n-u-? -------------------------------- Minkä lehden sinä olet tilannut? 0
Ko Jūs redzējāt? K---- te---e----n-h-ee-? K____ t_ o_____ n_______ K-n-t t- o-e-t- n-h-e-t- ------------------------ Kenet te olette nähneet? 0
Ko Jūs satikāt? K--et--e---et---tav---ee-? K____ t_ o_____ t_________ K-n-t t- o-e-t- t-v-n-e-t- -------------------------- Kenet te olette tavanneet? 0
Ko Jūs atpazināt? Ke-et te-ole--e-t--n-st-----? K____ t_ o_____ t____________ K-n-t t- o-e-t- t-n-i-t-n-e-? ----------------------------- Kenet te olette tunnistaneet? 0
Kad Jūs piecēlāties? Mill-in -- ol---e-nou-s-e- ---s? M______ t_ o_____ n_______ y____ M-l-o-n t- o-e-t- n-u-s-e- y-ö-? -------------------------------- Milloin te olette nousseet ylös? 0
Kad Jūs sākāt? M---oi--te-ol---e-a-oit---ee-? M______ t_ o_____ a___________ M-l-o-n t- o-e-t- a-o-t-a-e-t- ------------------------------ Milloin te olette aloittaneet? 0
Kad Jūs beidzāt? Mi-l--n t- --e-t---o-e--a--e-? M______ t_ o_____ l___________ M-l-o-n t- o-e-t- l-p-t-a-e-t- ------------------------------ Milloin te olette lopettaneet? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Mi-si-t--o-et---h-rä-neet? M____ t_ o_____ h_________ M-k-i t- o-e-t- h-r-n-e-t- -------------------------- Miksi te olette heränneet? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Mik-- -- -l-tte --h-yn-et----t---a--i? M____ t_ o_____ r________ o___________ M-k-i t- o-e-t- r-h-y-e-t o-e-t-j-k-i- -------------------------------------- Miksi te olette ryhtyneet opettajaksi? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Miksi t- ---tte -a-s--? M____ t_ o_____ t______ M-k-i t- o-i-t- t-k-i-? ----------------------- Miksi te otitte taksin? 0
No kurienes jūs atnācāt? Mis-ä -e o-et-e -u-----? M____ t_ o_____ t_______ M-s-ä t- o-e-t- t-l-e-t- ------------------------ Mistä te olette tulleet? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? M--n--te -le-te --nneet? M____ t_ o_____ m_______ M-n-e t- o-e-t- m-n-e-t- ------------------------ Minne te olette menneet? 0
Kur Jūs bijāt? M--s- -e-o-ette-oll---? M____ t_ o_____ o______ M-s-ä t- o-e-t- o-l-e-? ----------------------- Missä te olette olleet? 0
Kam tu palīdzēji? K-t--si-ä--let--ut--n--? K___ s___ o___ a________ K-t- s-n- o-e- a-t-a-u-? ------------------------ Ketä sinä olet auttanut? 0
Kam tu rakstīji? K--el-- s-n- -let-ki-j-it-a---? K______ s___ o___ k____________ K-n-l-e s-n- o-e- k-r-o-t-a-u-? ------------------------------- Kenelle sinä olet kirjoittanut? 0
Kam tu atbildēji? Kene--e --nä----t---st-nn-t? K______ s___ o___ v_________ K-n-l-e s-n- o-e- v-s-a-n-t- ---------------------------- Kenelle sinä olet vastannut? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + somu (1-100) MP3 somu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..