Sarunvārdnīca

lv Ģenitīvs   »   fi Genetiivi

99 [deviņdesmit deviņi]

Ģenitīvs

Ģenitīvs

99 [yhdeksänkymmentäyhdeksän]

Genetiivi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
manas draudzenes kaķis ys-ä-ä----i--a y_______ k____ y-t-v-n- k-s-a -------------- ystäväni kissa 0
mana drauga suns y--ävä-- koira y_______ k____ y-t-v-n- k-i-a -------------- ystäväni koira 0
manu bērnu rotaļlietas lap-i--- -e--ki---ut l_______ l__________ l-p-i-n- l-i-k-k-l-t -------------------- lapsieni leikkikalut 0
Tas ir mana kolēģa mētelis. T-m- -- t-ö-----ini-p--l--s---ki. T___ o_ t__________ p____________ T-m- o- t-ö-a-e-i-i p-ä-l-s-a-k-. --------------------------------- Tämä on työkaverini päällystakki. 0
Tā ir manas kolēģes mašīna. T-m- o- --ö--ver------to. T___ o_ t__________ a____ T-m- o- t-ö-a-e-i-i a-t-. ------------------------- Tämä on työkaverini auto. 0
Tas ir manu kolēģu darbs. Nä-ä ova--ty----e-e-de-- t-öt. N___ o___ t_____________ t____ N-m- o-a- t-ö-a-e-e-d-n- t-ö-. ------------------------------ Nämä ovat työkavereideni työt. 0
Krekla poga ir notrūkusi. Pa---- na--i-o- -rti. P_____ n____ o_ i____ P-i-a- n-p-i o- i-t-. --------------------- Paidan nappi on irti. 0
Garāžas atslēga ir pazudusi. Au-otall-n a--in--n-p---sa. A_________ a____ o_ p______ A-t-t-l-i- a-a-n o- p-i-s-. --------------------------- Autotallin avain on poissa. 0
Vadītāja dators ir saplīsis. Po-o--tie-okone-on -i--i. P____ t________ o_ r_____ P-m-n t-e-o-o-e o- r-k-i- ------------------------- Pomon tietokone on rikki. 0
Kas ir meitenes vecāki? K-tk- -v---ty--n v--h--m--? K____ o___ t____ v_________ K-t-ä o-a- t-t-n v-n-e-m-t- --------------------------- Ketkä ovat tytön vanhemmat? 0
Kā es varu nokļūt līdz viņas vecāku mājām? Mi--- -----n hän---v-n-em-i--sa -a----e? M____ p_____ h____ v___________ t_______ M-t-n p-ä-e- h-n-n v-n-e-p-e-s- t-l-l-e- ---------------------------------------- Miten pääsen hänen vanhempiensa talolle? 0
Māja ir ielas galā. Tal- on -adun p-äss-. T___ o_ k____ p______ T-l- o- k-d-n p-ä-s-. --------------------- Talo on kadun päässä. 0
Kā sauc Šveices galvaspilsētu? Min-- n-------o- Sv----i---ä--a--u---? M____ n______ o_ S_______ p___________ M-n-ä n-m-n-n o- S-e-t-i- p-ä-a-p-n-i- -------------------------------------- Minkä niminen on Sveitsin pääkaupunki? 0
Kāds ir grāmatas nosaukums? Min-- -imi-en-on-k--ja--o--i-k-? M____ n______ o_ k_____ o_______ M-n-ä n-m-n-n o- k-r-a- o-s-k-o- -------------------------------- Minkä niminen on kirjan otsikko? 0
Kā sauc kaimiņu bērnus? M--k- nimisi- -va- n-apu----la-se-? M____ n______ o___ n_______ l______ M-n-ä n-m-s-ä o-a- n-a-u-i- l-p-e-? ----------------------------------- Minkä nimisiä ovat naapurin lapset? 0
Kad bērniem ir brīvdienas? Mil-o-n -- la-t---koulu-oma? M______ o_ l_____ k_________ M-l-o-n o- l-s-e- k-u-u-o-a- ---------------------------- Milloin on lasten koululoma? 0
Kad ārstam ir pieņemšana? Mil---- -n -ääkä----------no-to? M______ o_ l_______ v___________ M-l-o-n o- l-ä-ä-i- v-s-a-n-t-o- -------------------------------- Milloin on lääkärin vastaanotto? 0
Kad muzejs ir atvērts? M-llo---ov---mu-e---auk---o-j--? M______ o___ m_____ a___________ M-l-o-n o-a- m-s-o- a-k-o-o-j-t- -------------------------------- Milloin ovat museon aukioloajat? 0

Labāka koncentrēšanās = labāka mācīšanās

Mācoties mums nepieciešams koncentrēties. Visai mūsu uzmanībai jābūt vērstai uz vienu lietu. Spēja koncentrēties nav iedzimta. Vispirms mums jāmācas kā koncentrēties. Parasti tas tiek apgūts bērnudārzā vai skolā. Bērni, sešu gadu vecumā, var noturēt uzmanību kādas 15 minūtes. Četrpadsmit gadīgs pusaudzis to var noturēt jau divas reizes ilgāk. Pieauguša cilvēka koncentrēšanās ilgst aptuveni 45 minūtes. Pēc noteikta laika koncentrēšanās spējas sarūk. Pēc tam, tie kuri mācas, zaudē interesi materiālā. Viņi var arī būt noguruši vai pakļauti stresam. Kā rezultātā, mācīšanās kļūst arvien sarežģītāka. Kā arī atmiņa nevar paturēt prātā materiālu. Lai gan, cilvēks var uzlabot savas koncentrēšanās spējas. Ir svarīgi pirms mācībām kārtīgi izgulēties. Noguris cilvēks nevar noturēt savu uzmanību uz ilgu laiku. Mūsu smadzenes pieļauj vairāk kļūdu, kad mēs esam noguruši. Tāpat arī emocijas ietekmē mūsu koncentrēšanos. Lai varētu efektīvāk mācīties, cilvēkam vajadzētu būt neitrālam garastāvoklim. Māčīšanās procesam traucē pārāk daudz pozitīvu vai negatīvu emociju. Protams, ne vienmēr var kontrolēt savas emocijas. Bet, Jūs variet pamēģināt, mācīšanās laikā tās ignorēt. Ja cilvēks vēlas koncentrēties, viņam jābūt motivētam. Mācoties mums vienmēr vajag paturēt galvā mērķi. Tikai tad mūsu smadzenes ir gatavas koncentrēties. Labai koncentrācijai svarīga ir arī mierīga vide. Un: Jums mācoties būtu vēlams dzert daudz ūdeni; tas palīdz palikt nomodā. Cilvēks, kurš spēs visu šo paturēt prātā, noteikti varēs ilgi koncentrēties.