Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   fi Eilen – tänään – huomenna

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [kymmenen]

Eilen – tänään – huomenna

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. Eilen -li -auant--. E____ o__ l________ E-l-n o-i l-u-n-a-. ------------------- Eilen oli lauantai. 0
Vakar es biju kino. Ei--n-o-i---lokuvatea-te-i-s-. E____ o___ e__________________ E-l-n o-i- e-o-u-a-e-t-e-i-s-. ------------------------------ Eilen olin elokuvateatterissa. 0
Filma bija interesanta. E----v------k-in--st-va. E______ o__ k___________ E-o-u-a o-i k-i-n-s-a-a- ------------------------ Elokuva oli kiinnostava. 0
Šodien ir svētdiena. T--ään -n-s-nnun-ai. T_____ o_ s_________ T-n-ä- o- s-n-u-t-i- -------------------- Tänään on sunnuntai. 0
Šodien es nestrādāju. T---ä- -n -yös--nte--. T_____ e_ t___________ T-n-ä- e- t-ö-k-n-e-e- ---------------------- Tänään en työskentele. 0
Es palieku mājās. Mi-ä------k---i-. M___ j___ k______ M-n- j-ä- k-t-i-. ----------------- Minä jään kotiin. 0
Rīt ir pirmdiena. H--m-n-a o- ma--a-t--. H_______ o_ m_________ H-o-e-n- o- m-a-a-t-i- ---------------------- Huomenna on maanantai. 0
Rīt es atkal strādāšu. Hu----na-min- --as-t---k-n-el-n. H_______ m___ t___ t____________ H-o-e-n- m-n- t-a- t-ö-k-n-e-e-. -------------------------------- Huomenna minä taas työskentelen. 0
Es strādāju birojā. O--n to----t--------ssä. O___ t__________ t______ O-e- t-i-i-t-s-a t-i-s-. ------------------------ Olen toimistossa töissä. 0
Kas tas ir? Kuka h-n o-? K___ h__ o__ K-k- h-n o-? ------------ Kuka hän on? 0
Tas ir Pēteris. H---o- --t--. H__ o_ P_____ H-n o- P-t-r- ------------- Hän on Peter. 0
Pēteris ir students. P---- -- o---k-l---. P____ o_ o__________ P-t-r o- o-i-k-l-j-. -------------------- Peter on opiskelija. 0
Kas tā ir? K--a-h-- o-? K___ h__ o__ K-k- h-n o-? ------------ Kuka hän on? 0
Tā ir Marta. H-n ---Mar---. H__ o_ M______ H-n o- M-r-h-. -------------- Hän on Martha. 0
Marta ir sekretāre. Martha ---si----r-. M_____ o_ s________ M-r-h- o- s-h-e-r-. ------------------- Martha on sihteeri. 0
Pēteris un Marta ir draugi. Pe-e- j- Ma---a o--t---tävi-. P____ j_ M_____ o___ y_______ P-t-r j- M-r-h- o-a- y-t-v-ä- ----------------------------- Peter ja Martha ovat ystäviä. 0
Pēteris ir Martas draugs. P--e- -- ---t--- y-t---. P____ o_ M______ y______ P-t-r o- M-r-h-n y-t-v-. ------------------------ Peter on Marthan ystävä. 0
Marta ir Pētera draudzene. Mar--a o--P---rin yst--ä. M_____ o_ P______ y______ M-r-h- o- P-t-r-n y-t-v-. ------------------------- Martha on Peterin ystävä. 0

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!