Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   id Pertanyaan – Masa lampau 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [delapan puluh enam]

Pertanyaan – Masa lampau 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu indonēziešu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Das--m-na--a-g--ud-h-A-da-p--ai? D___ m___ y___ s____ A___ p_____ D-s- m-n- y-n- s-d-h A-d- p-k-i- -------------------------------- Dasi mana yang sudah Anda pakai? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Mo-il-man- y--- --da beli? M____ m___ y___ A___ b____ M-b-l m-n- y-n- A-d- b-l-? -------------------------- Mobil mana yang Anda beli? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Ko--n m-n--lan-g--an A-da? K____ m___ l________ A____ K-r-n m-n- l-n-g-n-n A-d-? -------------------------- Koran mana langganan Anda? 0
Ko Jūs redzējāt? S-apa-y-ng--------ha-? S____ y___ A___ l_____ S-a-a y-n- A-d- l-h-t- ---------------------- Siapa yang Anda lihat? 0
Ko Jūs satikāt? Si--a ya-g A--- te-ui? S____ y___ A___ t_____ S-a-a y-n- A-d- t-m-i- ---------------------- Siapa yang Anda temui? 0
Ko Jūs atpazināt? S-apa-yan- An-- -e-a-? S____ y___ A___ k_____ S-a-a y-n- A-d- k-n-l- ---------------------- Siapa yang Anda kenal? 0
Kad Jūs piecēlāties? K-p-- --da----gun? K____ A___ b______ K-p-n A-d- b-n-u-? ------------------ Kapan Anda bangun? 0
Kad Jūs sākāt? K--an A--a-m--a-? K____ A___ m_____ K-p-n A-d- m-l-i- ----------------- Kapan Anda mulai? 0
Kad Jūs beidzāt? Ka-a--And--be--e-t-? K____ A___ b________ K-p-n A-d- b-r-e-t-? -------------------- Kapan Anda berhenti? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Ke--p--And- ter-a--un? K_____ A___ t_________ K-n-p- A-d- t-r-a-g-n- ---------------------- Kenapa Anda terbangun? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? K-na---An-a--e--adi ---u? K_____ A___ m______ g____ K-n-p- A-d- m-n-a-i g-r-? ------------------------- Kenapa Anda menjadi guru? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Ke-a-a-An-a -aik-ta--i? K_____ A___ n___ t_____ K-n-p- A-d- n-i- t-k-i- ----------------------- Kenapa Anda naik taksi? 0
No kurienes jūs atnācāt? D--i --na-An-- -a-a-g? D___ m___ A___ d______ D-r- m-n- A-d- d-t-n-? ---------------------- Dari mana Anda datang? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? K----na-A--- p-r--? K_ m___ A___ p_____ K- m-n- A-d- p-r-i- ------------------- Ke mana Anda pergi? 0
Kur Jūs bijāt? Di m-na An-- be--da? D_ m___ A___ b______ D- m-n- A-d- b-r-d-? -------------------- Di mana Anda berada? 0
Kam tu palīdzēji? Sia-- y-n--m-n-l--- --mu? S____ y___ m_______ k____ S-a-a y-n- m-n-l-n- k-m-? ------------------------- Siapa yang menolong kamu? 0
Kam tu rakstīji? Kepad- sia-a---mu---nu--s? K_____ s____ k___ m_______ K-p-d- s-a-a k-m- m-n-l-s- -------------------------- Kepada siapa kamu menulis? 0
Kam tu atbildēji? S---a--ang --mu-jaw-b? S____ y___ k___ j_____ S-a-a y-n- k-m- j-w-b- ---------------------- Siapa yang kamu jawab? 0

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..