Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   es Pretérito 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [ochenta y tres]

Pretérito 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
piezvanīt h-bl-r--or-teléfono h_____ p__ t_______ h-b-a- p-r t-l-f-n- ------------------- hablar por teléfono
Es runāju pa telefonu. H- -----do---r t-léf-n-. H_ h______ p__ t________ H- h-b-a-o p-r t-l-f-n-. ------------------------ He hablado por teléfono.
Es runāju pa telefonu visu laiku. H- ---lad- po--tel----o todo el -at-. H_ h______ p__ t_______ t___ e_ r____ H- h-b-a-o p-r t-l-f-n- t-d- e- r-t-. ------------------------------------- He hablado por teléfono todo el rato.
jautāt pr---nt-r p________ p-e-u-t-r --------- preguntar
Es jautāju. (-o- -e p--g-n-ado. (___ h_ p__________ (-o- h- p-e-u-t-d-. ------------------- (Yo) he preguntado.
Es vienmēr jautāju. S---pre-he--------a--. S______ h_ p__________ S-e-p-e h- p-e-u-t-d-. ---------------------- Siempre he preguntado.
stāstīt co---r c_____ c-n-a- ------ contar
Es stāstīju. H--co-tad-. H_ c_______ H- c-n-a-o- ----------- He contado.
Es izstāstīju visu stāstu. He c-n-a-- --da-l- h-st--i-. H_ c______ t___ l_ h________ H- c-n-a-o t-d- l- h-s-o-i-. ---------------------------- He contado toda la historia.
mācīties est-d--r e_______ e-t-d-a- -------- estudiar
Es mācījos. He estu----o. H_ e_________ H- e-t-d-a-o- ------------- He estudiado.
Es mācījos visu vakaru. H---st--i-----o-- -- ta--e. H_ e________ t___ l_ t_____ H- e-t-d-a-o t-d- l- t-r-e- --------------------------- He estudiado toda la tarde.
strādāt t--b---r t_______ t-a-a-a- -------- trabajar
Es strādāju. He --a-ajado. H_ t_________ H- t-a-a-a-o- ------------- He trabajado.
Es strādāju visu dienu. H-------j--o---do--- d--. H_ t________ t___ e_ d___ H- t-a-a-a-o t-d- e- d-a- ------------------------- He trabajado todo el día.
ēst com-r c____ c-m-r ----- comer
Es paēdu. H---o--d-. H_ c______ H- c-m-d-. ---------- He comido.
Es apēdu visu ēdienu. M---e --m-d--t-d- l- com--a. M_ h_ c_____ t___ l_ c______ M- h- c-m-d- t-d- l- c-m-d-. ---------------------------- Me he comido toda la comida.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + spāņu (1-100) MP3 spāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.