Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   es Pretérito 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [ochenta y uno]

Pretérito 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
rakstīt e--r-b-r e_______ e-c-i-i- -------- escribir
Viņš rakstīja vēstuli. É- --c-ibió---a --rt-. É_ e_______ u__ c_____ É- e-c-i-i- u-a c-r-a- ---------------------- Él escribió una carta.
Un viņa rakstīja pastkarti. Y-e-l---scribió -na-p-stal. Y e___ e_______ u__ p______ Y e-l- e-c-i-i- u-a p-s-a-. --------------------------- Y ella escribió una postal.
lasīt l--r l___ l-e- ---- leer
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Él-ley- ------v-sta. É_ l___ u__ r_______ É- l-y- u-a r-v-s-a- -------------------- Él leyó una revista.
Un viņa lasīja grāmatu. Y--l---l-y--u- ----o. Y e___ l___ u_ l_____ Y e-l- l-y- u- l-b-o- --------------------- Y ella leyó un libro.
ņemt c-ger /---m-r,---arra- -am-) c____ / t_____ a______ (____ c-g-r / t-m-r- a-a-r-r (-m-) ---------------------------- coger / tomar, agarrar (am.)
Viņš paņēma cigareti. Él-c--ió--n-ci-arril--. É_ c____ u_ c__________ É- c-g-ó u- c-g-r-i-l-. ----------------------- Él cogió un cigarrillo.
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Ell- ---ió un t--z--de-ch-co-a--. E___ c____ u_ t____ d_ c_________ E-l- c-g-ó u- t-o-o d- c-o-o-a-e- --------------------------------- Ella cogió un trozo de chocolate.
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Él era ------- ---o----- -ra-f--l. É_ e__ i______ p___ e___ e__ f____ É- e-a i-f-e-, p-r- e-l- e-a f-e-. ---------------------------------- Él era infiel, pero ella era fiel.
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. É--e-a----h-l--z-n---er---lla--r--tr------ora. É_ e__ u_ h________ p___ e___ e__ t___________ É- e-a u- h-l-a-á-, p-r- e-l- e-a t-a-a-a-o-a- ---------------------------------------------- Él era un holgazán, pero ella era trabajadora.
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. Él --a p---e--pe-- e-l- era --c-. É_ e__ p_____ p___ e___ e__ r____ É- e-a p-b-e- p-r- e-l- e-a r-c-. --------------------------------- Él era pobre, pero ella era rica.
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Él-n- t-nía--in--o--s-n--de--a-. É_ n_ t____ d______ s___ d______ É- n- t-n-a d-n-r-, s-n- d-u-a-. -------------------------------- Él no tenía dinero, sino deudas.
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. É- no--e--a---e-a--ue---,--i-- -al- ---rte. É_ n_ t____ b____ s______ s___ m___ s______ É- n- t-n-a b-e-a s-e-t-, s-n- m-l- s-e-t-. ------------------------------------------- Él no tenía buena suerte, sino mala suerte.
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. É--n-----ía--xi--s,-s--- -ra-as-s. É_ n_ t____ é______ s___ f________ É- n- t-n-a é-i-o-, s-n- f-a-a-o-. ---------------------------------- Él no tenía éxitos, sino fracasos.
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. É--no-es---a sat-sf--ho,---no ---a---fec--. É_ n_ e_____ s__________ s___ i____________ É- n- e-t-b- s-t-s-e-h-, s-n- i-s-t-s-e-h-. ------------------------------------------- Él no estaba satisfecho, sino insatisfecho.
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. É- -----a-feli-, si-o-in-el--. É_ n_ e__ f_____ s___ i_______ É- n- e-a f-l-z- s-n- i-f-l-z- ------------------------------ Él no era feliz, sino infeliz.
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. Él no--r----mpát--o, -i-o an-ipát---. É_ n_ e__ s_________ s___ a__________ É- n- e-a s-m-á-i-o- s-n- a-t-p-t-c-. ------------------------------------- Él no era simpático, sino antipático.

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.