Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   es Limpieza Doméstica

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [dieciocho]

Limpieza Doméstica

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. H-- -s-sá-a-o. H__ e_ s______ H-y e- s-b-d-. -------------- Hoy es sábado.
Šodien mums ir laiks. H----enemos-ti-m-o. H__ t______ t______ H-y t-n-m-s t-e-p-. ------------------- Hoy tenemos tiempo.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. H----i--i-mo-----a-a---me-to. H__ l________ e_ a___________ H-y l-m-i-m-s e- a-a-t-m-n-o- ----------------------------- Hoy limpiamos el apartamento.
Es uzkopju vannas istabu. Yo-l--p---el b---. Y_ l_____ e_ b____ Y- l-m-i- e- b-ñ-. ------------------ Yo limpio el baño.
Mans vīrs mazgā mašīnu. Mi espo-o -a-- el --c---- -ar-o-----). M_ e_____ l___ e_ c____ / c____ (_____ M- e-p-s- l-v- e- c-c-e / c-r-o (-m-)- -------------------------------------- Mi esposo lava el coche / carro (am.).
Bērni tīra divriteņus. Lo--niño---imp-a---as ----c--ta-. L__ n____ l______ l__ b__________ L-s n-ñ-s l-m-i-n l-s b-c-c-e-a-. --------------------------------- Los niños limpian las bicicletas.
Vecmāmiņa aplej puķes. L----u-la-----a-la- fl-res. L_ a_____ r____ l__ f______ L- a-u-l- r-e-a l-s f-o-e-. --------------------------- La abuela riega las flores.
Bērni uzkopj bērnu istabu. L-s-n---s or-enan -l c-art- d- l---ni-o-. L__ n____ o______ e_ c_____ d_ l__ n_____ L-s n-ñ-s o-d-n-n e- c-a-t- d- l-s n-ñ-s- ----------------------------------------- Los niños ordenan el cuarto de los niños.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M- -s-os- ----n- -u-es-rit--i-. M_ e_____ o_____ s_ e__________ M- e-p-s- o-d-n- s- e-c-i-o-i-. ------------------------------- Mi esposo ordena su escritorio.
Es salieku veļu veļas mašīnā. Yo-p--g--la-r--a--n-l--l----o-a. Y_ p____ l_ r___ e_ l_ l________ Y- p-n-o l- r-p- e- l- l-v-d-r-. -------------------------------- Yo pongo la ropa en la lavadora.
Es izkaru veļu. Y--tien-- -a r--a. Y_ t_____ l_ r____ Y- t-e-d- l- r-p-. ------------------ Yo tiendo la ropa.
Es gludinu veļu. Yo-p-anc-o -a-ropa. Y_ p______ l_ r____ Y- p-a-c-o l- r-p-. ------------------- Yo plancho la ropa.
Logi ir netīri. La--ventanas-e-tá--s--i--. L__ v_______ e____ s______ L-s v-n-a-a- e-t-n s-c-a-. -------------------------- Las ventanas están sucias.
Grīda ir netīra. E- ---l- /--i-- -am-)--s-- su---. E_ s____ / p___ (____ e___ s_____ E- s-e-o / p-s- (-m-) e-t- s-c-o- --------------------------------- El suelo / piso (am.) está sucio.
Trauki ir netīri. La-v-j-lla--s----u--a. L_ v______ e___ s_____ L- v-j-l-a e-t- s-c-a- ---------------------- La vajilla está sucia.
Kas nospodrinās logus? ¿Q-ié- l-m-i- las---nt-nas? ¿_____ l_____ l__ v________ ¿-u-é- l-m-i- l-s v-n-a-a-? --------------------------- ¿Quién limpia las ventanas?
Kas izsūks putekļus? ¿Qu-é--pa-a -a aspira-o-a? ¿_____ p___ l_ a__________ ¿-u-é- p-s- l- a-p-r-d-r-? -------------------------- ¿Quién pasa la aspiradora?
Kas nomazgās traukus? ¿Q--én-la------vaj--la? ¿_____ l___ l_ v_______ ¿-u-é- l-v- l- v-j-l-a- ----------------------- ¿Quién lava la vajilla?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + spāņu (1-100) MP3 spāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!