Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   es Conociendo otras personas

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tres]

Conociendo otras personas

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! ¡H---! ¡_____ ¡-o-a- ------ ¡Hola!
Labdien! ¡---no----a-! ¡______ d____ ¡-u-n-s d-a-! ------------- ¡Buenos días!
Kā klājas? / Kā iet? ¿Qué t-l? ¿___ t___ ¿-u- t-l- --------- ¿Qué tal?
Vai Jūs esat no Eiropas? ¿Vie-- --st-d- d--Eu--p-? ¿_____ (______ d_ E______ ¿-i-n- (-s-e-) d- E-r-p-? ------------------------- ¿Viene (usted) de Europa?
Vai Jūs esat no Amerikas? ¿Vi--e-----e-)-d- Amé-ic-? ¿_____ (______ d_ A_______ ¿-i-n- (-s-e-) d- A-é-i-a- -------------------------- ¿Viene (usted) de América?
Vai Jūs esat no Āzijas? ¿-ie-e --st-d- -e A--a? ¿_____ (______ d_ A____ ¿-i-n- (-s-e-) d- A-i-? ----------------------- ¿Viene (usted) de Asia?
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? ¿E- ----/-c--- --m.) --tel-se-e--uen--a-h-spe---o-- --a---sted)? ¿__ q__ / c___ (____ h____ s_ e________ h________ / -__ (_______ ¿-n q-é / c-á- (-m-) h-t-l s- e-c-e-t-a h-s-e-a-o / --a (-s-e-)- ---------------------------------------------------------------- ¿En qué / cuál (am.) hotel se encuentra hospedado / -da (usted)?
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? ¿--- --ánto-tie----ha-es------us---) -q-í? ¿___ c_____ t_____ h_ e_____ (______ a____ ¿-o- c-á-t- t-e-p- h- e-t-d- (-s-e-) a-u-? ------------------------------------------ ¿Por cuánto tiempo ha estado (usted) aquí?
Cik ilgi Jūs te paliksiet? ¿-or-c----- ti---o--er--ne-erá (u--ed) aqu-? ¿___ c_____ t_____ p__________ (______ a____ ¿-o- c-á-t- t-e-p- p-r-a-e-e-á (-s-e-) a-u-? -------------------------------------------- ¿Por cuánto tiempo permanecerá (usted) aquí?
Vai Jums šeit patīk? ¿L--g-st--aquí? ¿__ g____ a____ ¿-e g-s-a a-u-? --------------- ¿Le gusta aquí?
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? ¿E--á-u-t-d a----d- v-c---o---? ¿____ u____ a___ d_ v__________ ¿-s-á u-t-d a-u- d- v-c-c-o-e-? ------------------------------- ¿Está usted aquí de vacaciones?
Apciemojiet mani! ¡V-sít-m----a--o--uiera! ¡________ c_____ q______ ¡-i-í-e-e c-a-d- q-i-r-! ------------------------ ¡Visíteme cuando quiera!
Te ir mana adrese. A--í ---á--- di---ción. A___ e___ m_ d_________ A-u- e-t- m- d-r-c-i-n- ----------------------- Aquí está mi dirección.
Vai mēs rīt redzēsimies? ¿-os -emo- m--an-? ¿___ v____ m______ ¿-o- v-m-s m-ñ-n-? ------------------ ¿Nos vemos mañana?
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. L--si-nto---er---a t-ngo-o---- --ane-. L_ s______ p___ y_ t____ o____ p______ L- s-e-t-, p-r- y- t-n-o o-r-s p-a-e-. -------------------------------------- Lo siento, pero ya tengo otros planes.
Atā! / Čau! ¡--i--! /-¡C--o! ¡______ / ¡_____ ¡-d-ó-! / ¡-h-o- ---------------- ¡Adiós! / ¡Chao!
Uz redzēšanos! ¡Adi-s- /-¡--s-a -- vista! ¡______ / ¡_____ l_ v_____ ¡-d-ó-! / ¡-a-t- l- v-s-a- -------------------------- ¡Adiós! / ¡Hasta la vista!
Uz drīzu redzēšanos! ¡--s-a -ron--! ¡_____ p______ ¡-a-t- p-o-t-! -------------- ¡Hasta pronto!

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + spāņu (1-100) MP3 spāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…