Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   es En el taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [treinta y ocho]

En el taxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Pida-(u-ted) un-ta-i- --r-fa---. P___ (______ u_ t____ p__ f_____ P-d- (-s-e-) u- t-x-, p-r f-v-r- -------------------------------- Pida (usted) un taxi, por favor.
Cik maksā brauciens līdz stacijai? ¿-uán-- vale--r---sta -a-est--ió-? ¿______ v___ i_ h____ l_ e________ ¿-u-n-o v-l- i- h-s-a l- e-t-c-ó-? ---------------------------------- ¿Cuánto vale ir hasta la estación?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? ¿Cuá-to-v--e -- ha--- el --ro--ert-? ¿______ v___ i_ h____ e_ a__________ ¿-u-n-o v-l- i- h-s-a e- a-r-p-e-t-? ------------------------------------ ¿Cuánto vale ir hasta el aeropuerto?
Lūdzu, taisni. V--a---ct-----r f--or. V___ r_____ p__ f_____ V-y- r-c-o- p-r f-v-r- ---------------------- Vaya recto, por favor.
Šeit, lūdzu, pa labi. Aquí a-la der---a----- -a---. A___ a l_ d_______ p__ f_____ A-u- a l- d-r-c-a- p-r f-v-r- ----------------------------- Aquí a la derecha, por favor.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. A-l-,--n----e-q-i-a- a -a-i--u-e-----por---v-r. A____ e_ l_ e_______ a l_ i_________ p__ f_____ A-l-, e- l- e-q-i-a- a l- i-q-i-r-a- p-r f-v-r- ----------------------------------------------- Allí, en la esquina, a la izquierda, por favor.
Es steidzos. Te--o---i-a. T____ p_____ T-n-o p-i-a- ------------ Tengo prisa.
Man vēl ir laiks. Te--- t-em-o. T____ t______ T-n-o t-e-p-. ------------- Tengo tiempo.
Brauciet, lūdzu, lēnāk! V-ya-(u-ted- má- d-s-a--o- po---av--. V___ (______ m__ d________ p__ f_____ V-y- (-s-e-) m-s d-s-a-i-, p-r f-v-r- ------------------------------------- Vaya (usted) más despacio, por favor.
Pieturiet te, lūdzu! Pa-----st--- --u----or-favo-. P___ (______ a____ p__ f_____ P-r- (-s-e-) a-u-, p-r f-v-r- ----------------------------- Pare (usted) aquí, por favor.
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! E-pere--usted--u- mo--n--, -or-fa-or. E_____ (______ u_ m_______ p__ f_____ E-p-r- (-s-e-) u- m-m-n-o- p-r f-v-r- ------------------------------------- Espere (usted) un momento, por favor.
Es tūlīt atgriezīšos. V-el-- -n-e--i--. V_____ e_________ V-e-v- e-s-g-i-a- ----------------- Vuelvo enseguida.
Lūdzu, iedodiet man kvīti! H---me (u-ted--un---c---, p-r-f----. H_____ (______ u_ r______ p__ f_____ H-g-m- (-s-e-) u- r-c-b-, p-r f-v-r- ------------------------------------ Hágame (usted) un recibo, por favor.
Man nav sīknaudas. No-te-go-din-r- -uelto. N_ t____ d_____ s______ N- t-n-o d-n-r- s-e-t-. ----------------------- No tengo dinero suelto.
Tā būs labi, atlikums Jums. Es---b--- así--quéde-- c-n e--c----o. E___ b___ a___ q______ c__ e_ c______ E-t- b-e- a-í- q-é-e-e c-n e- c-m-i-. ------------------------------------- Está bien así, quédese con el cambio.
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! L-éve-- a -st- d---c--ó-. L______ a e___ d_________ L-é-e-e a e-t- d-r-c-i-n- ------------------------- Lléveme a esta dirección.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! L-é-e-e a--- --t--. L______ a m_ h_____ L-é-e-e a m- h-t-l- ------------------- Lléveme a mi hotel.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! L--ve-- a--- -----. L______ a l_ p_____ L-é-e-e a l- p-a-a- ------------------- Lléveme a la playa.

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?