Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   es Ayer – hoy – mañana

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [diez]

Ayer – hoy – mañana

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. Ay-- -ue---ba-o. A___ f__ s______ A-e- f-e s-b-d-. ---------------- Ayer fue sábado.
Vakar es biju kino. A--r est--- e- -l--in-. A___ e_____ e_ e_ c____ A-e- e-t-v- e- e- c-n-. ----------------------- Ayer estuve en el cine.
Filma bija interesanta. La-pelí---- f-- ----re-ant-. L_ p_______ f__ i___________ L- p-l-c-l- f-e i-t-r-s-n-e- ---------------------------- La película fue interesante.
Šodien ir svētdiena. Hoy--s-d-m-n--. H__ e_ d_______ H-y e- d-m-n-o- --------------- Hoy es domingo.
Šodien es nestrādāju. Hoy n- -r-b-j-. H__ n_ t_______ H-y n- t-a-a-o- --------------- Hoy no trabajo.
Es palieku mājās. M---u-d--e------. M_ q____ e_ c____ M- q-e-o e- c-s-. ----------------- Me quedo en casa.
Rīt ir pirmdiena. Ma-a-a e- -u-e-. M_____ e_ l_____ M-ñ-n- e- l-n-s- ---------------- Mañana es lunes.
Rīt es atkal strādāšu. M--a-a--ue-vo ---r-baj-r. M_____ v_____ a t________ M-ñ-n- v-e-v- a t-a-a-a-. ------------------------- Mañana vuelvo a trabajar.
Es strādāju birojā. T-a-a-o-en--n- ----i--. T______ e_ u__ o_______ T-a-a-o e- u-a o-i-i-a- ----------------------- Trabajo en una oficina.
Kas tas ir? ¿--ién -- -s-e? ¿_____ e_ é____ ¿-u-é- e- é-t-? --------------- ¿Quién es éste?
Tas ir Pēteris. Éste -- --dr-. É___ e_ P_____ É-t- e- P-d-o- -------------- Éste es Pedro.
Pēteris ir students. P-d-o--s-e--u----t-. P____ e_ e__________ P-d-o e- e-t-d-a-t-. -------------------- Pedro es estudiante.
Kas tā ir? ¿Qu--------sta? ¿_____ e_ é____ ¿-u-é- e- é-t-? --------------- ¿Quién es ésta?
Tā ir Marta. És---es------. É___ e_ M_____ É-t- e- M-r-a- -------------- Ésta es Marta.
Marta ir sekretāre. M-r-a ---sec----ria. M____ e_ s__________ M-r-a e- s-c-e-a-i-. -------------------- Marta es secretaria.
Pēteris un Marta ir draugi. P--r----Ma--- ----n----s. P____ y M____ s__ n______ P-d-o y M-r-a s-n n-v-o-. ------------------------- Pedro y Marta son novios.
Pēteris ir Martas draugs. P---o e- el -ov---d- -ar--. P____ e_ e_ n____ d_ M_____ P-d-o e- e- n-v-o d- M-r-a- --------------------------- Pedro es el novio de Marta.
Marta ir Pētera draudzene. Mart---- -a n-v-a--- --dr-. M____ e_ l_ n____ d_ P_____ M-r-a e- l- n-v-a d- P-d-o- --------------------------- Marta es la novia de Pedro.

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!