Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   es En la discoteca

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [cuarenta y seis]

En la discoteca

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? ¿E-t--l---- -st- s---a? ¿____ l____ e___ s_____ ¿-s-á l-b-e e-t- s-l-a- ----------------------- ¿Está libre esta silla?
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? ¿-uedo-s-nt--m- -n-s- me--? ¿_____ s_______ e_ s_ m____ ¿-u-d- s-n-a-m- e- s- m-s-? --------------------------- ¿Puedo sentarme en su mesa?
Labprāt. Por-s-puest-. P__ s________ P-r s-p-e-t-. ------------- Por supuesto.
Kā Jums patīk mūzika? ¿-ué-l---a-e-e--- mú-i-a? ¿___ l_ p_____ l_ m______ ¿-u- l- p-r-c- l- m-s-c-? ------------------------- ¿Qué le parece la música?
Nedaudz par skaļu. U- p--o dem----d--a-t-. U_ p___ d________ a____ U- p-c- d-m-s-a-o a-t-. ----------------------- Un poco demasiado alta.
Bet grupa spēlē gluži labi. Pero el-gr--- toc----- bi--. P___ e_ g____ t___ m__ b____ P-r- e- g-u-o t-c- m-y b-e-. ---------------------------- Pero el grupo toca muy bien.
Vai Jūs te esat bieži? ¿-i-n- -u-t-d- -u----por --uí? ¿_____ (______ m____ p__ a____ ¿-i-n- (-s-e-) m-c-o p-r a-u-? ------------------------------ ¿Viene (usted) mucho por aquí?
Nē, šī ir pirmā reize. N----s-a -s-la-p----ra----. N__ é___ e_ l_ p______ v___ N-, é-t- e- l- p-i-e-a v-z- --------------------------- No, ésta es la primera vez.
Es te nekad vēl neesmu bijusi. Y----nca h-b-a--st-d- a-uí-a-t-s. Y_ n____ h____ e_____ a___ a_____ Y- n-n-a h-b-a e-t-d- a-u- a-t-s- --------------------------------- Yo nunca había estado aquí antes.
Vai Jūs dejojat? ¿B-i--? ¿______ ¿-a-l-? ------- ¿Baila?
Varbūt vēlāk. Ta---e- m-- tarde. T__ v__ m__ t_____ T-l v-z m-s t-r-e- ------------------ Tal vez más tarde.
Es neprotu tik labi dejot. N- -ai-o muy--i-n. N_ b____ m__ b____ N- b-i-o m-y b-e-. ------------------ No bailo muy bien.
Tas ir pavisam vienkārši. Es--u----ci-. E_ m__ f_____ E- m-y f-c-l- ------------- Es muy fácil.
Es Jums parādīšu. Yo-l------ño. Y_ l_ e______ Y- l- e-s-ñ-. ------------- Yo le enseño.
Nē, labāk kādu citu reizi. No- mejor--n -t-a oc-sión. N__ m____ e_ o___ o_______ N-, m-j-r e- o-r- o-a-i-n- -------------------------- No, mejor en otra ocasión.
Vai Jūs kādu gaidāt? ¿-s--ra-(u--e-) ----gui--? ¿______ (______ a a_______ ¿-s-e-a (-s-e-) a a-g-i-n- -------------------------- ¿Espera (usted) a alguien?
Jā, savu draugu. S-,-a-m- n-v-o. S__ a m_ n_____ S-, a m- n-v-o- --------------- Sí, a mi novio.
Tur jau viņš nāk! ¡-a ---á----í! ¡__ e___ a____ ¡-a e-t- a-u-! -------------- ¡Ya está aquí!

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!