Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   es Pretérito 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [ochenta y dos]

Pretérito 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? ¿-uvi--e -ue pe-i- una-ambulan-ia? ¿_______ q__ p____ u__ a__________ ¿-u-i-t- q-e p-d-r u-a a-b-l-n-i-? ---------------------------------- ¿Tuviste que pedir una ambulancia?
Vai tev bija jāizsauc ārsts? ¿----s-e---e -l-ma- -l mé--co? ¿_______ q__ l_____ a_ m______ ¿-u-i-t- q-e l-a-a- a- m-d-c-? ------------------------------ ¿Tuviste que llamar al médico?
Vai tev bija jāizsauc policija? ¿-uv-st- -ue -lama- a--a p-li-ía? ¿_______ q__ l_____ a l_ p_______ ¿-u-i-t- q-e l-a-a- a l- p-l-c-a- --------------------------------- ¿Tuviste que llamar a la policía?
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. ¿T--ne --st-d) -l n--ero-de -elé-on-?-Ha-e -n-m----t--aú--l- t-nía. ¿_____ (______ e_ n_____ d_ t________ H___ u_ m______ a__ l_ t_____ ¿-i-n- (-s-e-) e- n-m-r- d- t-l-f-n-? H-c- u- m-m-n-o a-n l- t-n-a- ------------------------------------------------------------------- ¿Tiene (usted) el número de teléfono? Hace un momento aún lo tenía.
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. ¿--e-e---st-d---a--ir-----n?---ce un mo----o-a-n-l--te---. ¿_____ (______ l_ d_________ H___ u_ m______ a__ l_ t_____ ¿-i-n- (-s-e-) l- d-r-c-i-n- H-c- u- m-m-n-o a-n l- t-n-a- ---------------------------------------------------------- ¿Tiene (usted) la dirección? Hace un momento aún la tenía.
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. ¿Tiene-(--t-d) ------no-----la c-ud--)--H--e----mom---o-a-n l- -ení-. ¿_____ (______ e_ p____ (__ l_ c_______ H___ u_ m______ a__ l_ t_____ ¿-i-n- (-s-e-) e- p-a-o (-e l- c-u-a-)- H-c- u- m-m-n-o a-n l- t-n-a- --------------------------------------------------------------------- ¿Tiene (usted) el plano (de la ciudad)? Hace un momento aún lo tenía.
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. ¿(--- ---gó --ti--po? -- pud- --e-a- a tiemp-. ¿____ l____ a t______ N_ p___ l_____ a t______ ¿-É-) l-e-ó a t-e-p-? N- p-d- l-e-a- a t-e-p-. ---------------------------------------------- ¿(Él) llegó a tiempo? No pudo llegar a tiempo.
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. ¿E-contró--- -a-i--- No--udo--ncon-rar ---c--i--. ¿________ e_ c______ N_ p___ e________ e_ c______ ¿-n-o-t-ó e- c-m-n-? N- p-d- e-c-n-r-r e- c-m-n-. ------------------------------------------------- ¿Encontró el camino? No pudo encontrar el camino.
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. ¿-e-e-t--d-ó- -o-----u---e-------. ¿__ e________ N_ m_ p___ e________ ¿-e e-t-n-i-? N- m- p-d- e-t-n-e-. ---------------------------------- ¿Te entendió? No me pudo entender.
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? ¿--- qué--o-p---s-e-l--gar a--iemp-? ¿___ q__ n_ p______ l_____ a t______ ¿-o- q-é n- p-d-s-e l-e-a- a t-e-p-? ------------------------------------ ¿Por qué no pudiste llegar a tiempo?
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? ¿P-- q-é--o-pud-s-e----o--r-r e--c--in-? ¿___ q__ n_ p______ e________ e_ c______ ¿-o- q-é n- p-d-s-e e-c-n-r-r e- c-m-n-? ---------------------------------------- ¿Por qué no pudiste encontrar el camino?
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? ¿Por qué -o-p-di-t--en---derlo? ¿___ q__ n_ p______ e__________ ¿-o- q-é n- p-d-s-e e-t-n-e-l-? ------------------------------- ¿Por qué no pudiste entenderlo?
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. No-pud- l---a- --t-e--o-p-r-ue -o-p----- ni--ú--autobús. N_ p___ l_____ a t_____ p_____ n_ p_____ n_____ a_______ N- p-d- l-e-a- a t-e-p- p-r-u- n- p-s-b- n-n-ú- a-t-b-s- -------------------------------------------------------- No pude llegar a tiempo porque no pasaba ningún autobús.
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. N- p--- enco--ra--el -a-i-o po--ue -------a u---la-o. N_ p___ e________ e_ c_____ p_____ n_ t____ u_ p_____ N- p-d- e-c-n-r-r e- c-m-n- p-r-u- n- t-n-a u- p-a-o- ----------------------------------------------------- No pude encontrar el camino porque no tenía un plano.
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. N--p-de -nt--d-rlo --rq---l- -ús-ca esta-a de-as-a---a--a. N_ p___ e_________ p_____ l_ m_____ e_____ d________ a____ N- p-d- e-t-n-e-l- p-r-u- l- m-s-c- e-t-b- d-m-s-a-o a-t-. ---------------------------------------------------------- No pude entenderlo porque la música estaba demasiado alta.
Man bija jāņem taksometrs. Tuve-q-e -og-r ------i. T___ q__ c____ u_ t____ T-v- q-e c-g-r u- t-x-. ----------------------- Tuve que coger un taxi.
Man bija jānopērk pilsētas plāns. T--e--u--com-r-r -- -lano -de la-ciu-a--. T___ q__ c______ u_ p____ (__ l_ c_______ T-v- q-e c-m-r-r u- p-a-o (-e l- c-u-a-)- ----------------------------------------- Tuve que comprar un plano (de la ciudad).
Man bija jāizslēdz radio. Tuv- --- ap--a- l- ra--o. T___ q__ a_____ l_ r_____ T-v- q-e a-a-a- l- r-d-o- ------------------------- Tuve que apagar la radio.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + spāņu (1-100) MP3 spāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.