Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   cs zdůvodnění 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [sedmdesát sedm]

zdůvodnění 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? P-o- ne---- -en d---? P___ n_____ t__ d____ P-o- n-j-t- t-n d-r-? --------------------- Proč nejíte ten dort? 0
Man jāsamazina svars. Mu--m zhu--ou-. M____ z________ M-s-m z-u-n-u-. --------------- Musím zhubnout. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. N--ím-ten ---t,-p-o---e--u-ím zhub-o--. N____ t__ d____ p______ m____ z________ N-j-m t-n d-r-, p-o-o-e m-s-m z-u-n-u-. --------------------------------------- Nejím ten dort, protože musím zhubnout. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? P----n-p-jet- t----v-? P___ n_______ t_ p____ P-o- n-p-j-t- t- p-v-? ---------------------- Proč nepijete to pivo? 0
Man vēl jābrauc. M-s-m -eště--ídi-. M____ j____ ř_____ M-s-m j-š-ě ř-d-t- ------------------ Musím ještě řídit. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Ne-ij--ho, pr---ž- m---m ješ---řídit. N_____ h__ p______ m____ j____ ř_____ N-p-j- h-, p-o-o-e m-s-m j-š-ě ř-d-t- ------------------------------------- Nepiju ho, protože musím ještě řídit. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? P--- --piješ-tu --vu? P___ n______ t_ k____ P-o- n-p-j-š t- k-v-? --------------------- Proč nepiješ tu kávu? 0
Tā ir auksta. Je---u-ená. J_ s_______ J- s-u-e-á- ----------- Je studená. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. N--udu -- p-t--p-ot-že -- -t--e-á. N_____ j_ p___ p______ j_ s_______ N-b-d- j- p-t- p-o-o-e j- s-u-e-á- ---------------------------------- Nebudu ji pít, protože je studená. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? P--- n---je----n---j? P___ n______ t__ č___ P-o- n-p-j-š t-n č-j- --------------------- Proč nepiješ ten čaj? 0
Man nav cukura. N-------k-. N____ c____ N-m-m c-k-. ----------- Nemám cukr. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. Nep-----e- č-j,--r--o-e-n-m----uk-. N_____ t__ č___ p______ n____ c____ N-p-j- t-n č-j- p-o-o-e n-m-m c-k-. ----------------------------------- Nepiju ten čaj, protože nemám cukr. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? P-o---ej--e t- po--vku? P___ n_____ t_ p_______ P-o- n-j-t- t- p-l-v-u- ----------------------- Proč nejíte tu polévku? 0
Es to nepasūtīju. N-o-jednal ---m -i j-. N_________ j___ s_ j__ N-o-j-d-a- j-e- s- j-. ---------------------- Neobjednal jsem si ji. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. N-b--- j--jíst- pro---e-j----s-----neob-edna-. N_____ j_ j____ p______ j___ s_ j_ n__________ N-b-d- j- j-s-, p-o-o-e j-e- s- j- n-o-j-d-a-. ---------------------------------------------- Nebudu ji jíst, protože jsem si ji neobjednal. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Pr-č--ej-te t- -a-o? P___ n_____ t_ m____ P-o- n-j-t- t- m-s-? -------------------- Proč nejíte to maso? 0
Es esmu veģetāriete. J-e---eg-ta-i-n. J___ v__________ J-e- v-g-t-r-á-. ---------------- Jsem vegetarián. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. Nej-- --- -r--ož- j--m -e---ar-án. N____ t__ p______ j___ v__________ N-j-m t-, p-o-o-e j-e- v-g-t-r-á-. ---------------------------------- Nejím to, protože jsem vegetarián. 0

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…