Аз--яма--- я -м,-з-щото --ябва -- о--ла--а.
А_ н___ д_ я я__ з_____ т_____ д_ о________
А- н-м- д- я я-, з-щ-т- т-я-в- д- о-с-а-н-.
-------------------------------------------
Аз няма да я ям, защото трябва да отслабна. 0 A- -y--a ---y-------za-h----- --yab-- d- -t-la---.A_ n____ d_ y_ y___ z________ t______ d_ o________A- n-a-a d- y- y-m- z-s-c-o-o t-y-b-a d- o-s-a-n-.--------------------------------------------------Az nyama da ya yam, zashchoto tryabva da otslabna.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es neēdu, jo man jāsamazina svars.
Аз няма да я ям, защото трябва да отслабна.
Az nyama da ya yam, zashchoto tryabva da otslabna.
Аз ня-а д- я--и-----щ-----р-б-а -а-шо-ирам.
А_ н___ д_ я п___ з_____ т_____ д_ ш_______
А- н-м- д- я п-я- з-щ-т- т-я-в- д- ш-ф-р-м-
-------------------------------------------
Аз няма да я пия, защото трябва да шофирам. 0 Az ny-ma--a-ya------ z-sh-hot-----a--a----s---i---.A_ n____ d_ y_ p____ z________ t______ d_ s________A- n-a-a d- y- p-y-, z-s-c-o-o t-y-b-a d- s-o-i-a-.---------------------------------------------------Az nyama da ya piya, zashchoto tryabva da shofiram.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc.
Аз няма да я пия, защото трябва да шофирам.
Az nyama da ya piya, zashchoto tryabva da shofiram.
Аз ня-а--а -о п-я,--а-о---е-с---ено.
А_ н___ д_ г_ п___ з_____ е с_______
А- н-м- д- г- п-я- з-щ-т- е с-у-е-о-
------------------------------------
Аз няма да го пия, защото е студено. 0 A--nyam- da--o -i--,-z-shch----ye s-u-e--.A_ n____ d_ g_ p____ z________ y_ s_______A- n-a-a d- g- p-y-, z-s-c-o-o y- s-u-e-o-------------------------------------------Az nyama da go piya, zashchoto ye studeno.
Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba.
Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds.
Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties.
Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību.
Žesti palīdz mūsu atmiņai.
Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus.
Pētījums to ir skaidri pierādījis.
Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku.
Šie vārdi patiesībā neeksistēja.
Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas.
Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem.
Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus.
Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi.
Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība.
Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu.
Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi.
Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti.
Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu.
Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas.
Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs.
Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta.
Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē.
Tie ir arī labāk saglabāti.
Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem.
Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu.
Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes.
Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām.
Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…