Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   nn grunngje noko 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [syttisju]

grunngje noko 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Kvifor--- -- i---e k-ka? K_____ e_ d_ i____ k____ K-i-o- e- d- i-k-e k-k-? ------------------------ Kvifor et du ikkje kaka? 0
Man jāsamazina svars. Eg-m---lank----g. E_ m_ s_____ m___ E- m- s-a-k- m-g- ----------------- Eg må slanke meg. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. E- et-i-kje-for----- m- sl---- m--. E_ e_ i____ f____ e_ m_ s_____ m___ E- e- i-k-e f-r-i e- m- s-a-k- m-g- ----------------------------------- Eg et ikkje fordi eg må slanke meg. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Kv-fo--d-----du----je---? K_____ d____ d_ i____ ø__ K-i-o- d-i-k d- i-k-e ø-? ------------------------- Kvifor drikk du ikkje øl? 0
Man vēl jābrauc. Eg m- ---re. E_ m_ k_____ E- m- k-y-e- ------------ Eg må køyre. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. E- -ri-- ----- fo-di-eg--- k----. E_ d____ i____ f____ e_ m_ k_____ E- d-i-k i-k-e f-r-i e- m- k-y-e- --------------------------------- Eg drikk ikkje fordi eg må køyre. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? K-i--- dr--k-d- --kje-k-ffien? K_____ d____ d_ i____ k_______ K-i-o- d-i-k d- i-k-e k-f-i-n- ------------------------------ Kvifor drikk du ikkje kaffien? 0
Tā ir auksta. H-n -- ka--. H__ e_ k____ H-n e- k-l-. ------------ Han er kald. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. Eg dri-k--a---k--- ----i ha---- ---d. E_ d____ h__ i____ f____ h__ e_ k____ E- d-i-k h-n i-k-e f-r-i h-n e- k-l-. ------------------------------------- Eg drikk han ikkje fordi han er kald. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? K--for d--k- d--i--j--t-e-? K_____ d____ d_ i____ t____ K-i-o- d-i-k d- i-k-e t-e-? --------------------------- Kvifor drikk du ikkje teen? 0
Man nav cukura. E---ar ik--e--u-ker. E_ h__ i____ s______ E- h-r i-k-e s-k-e-. -------------------- Eg har ikkje sukker. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. E- -ri------ --kje --rdi-e- -k--e--a- su--e-. E_ d____ h__ i____ f____ e_ i____ h__ s______ E- d-i-k h-n i-k-e f-r-i e- i-k-e h-r s-k-e-. --------------------------------------------- Eg drikk han ikkje fordi eg ikkje har sukker. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Kv---- -t -u---k-e---pp-? K_____ e_ d_ i____ s_____ K-i-o- e- d- i-k-e s-p-a- ------------------------- Kvifor et du ikkje suppa? 0
Es to nepasūtīju. Eg-h-r -k-je -----l- ho. E_ h__ i____ b______ h__ E- h-r i-k-e b-s-i-t h-. ------------------------ Eg har ikkje bestilt ho. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. E---t-h- ikkje --rdi eg-ikk-e h-r---s-ilt--o. E_ e_ h_ i____ f____ e_ i____ h__ b______ h__ E- e- h- i-k-e f-r-i e- i-k-e h-r b-s-i-t h-. --------------------------------------------- Eg et ho ikkje fordi eg ikkje har bestilt ho. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Kv-fo---t -u-ikkje-k-ø-e-? K_____ e_ d_ i____ k______ K-i-o- e- d- i-k-e k-ø-e-? -------------------------- Kvifor et du ikkje kjøtet? 0
Es esmu veģetāriete. Eg--r--e-etari-n-r. E_ e_ v____________ E- e- v-g-t-r-a-a-. ------------------- Eg er vegetarianar. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. Eg-et d-t -k-je-fo-di -- -- ---e-ari--a-. E_ e_ d__ i____ f____ e_ e_ v____________ E- e- d-t i-k-e f-r-i e- e- v-g-t-r-a-a-. ----------------------------------------- Eg et det ikkje fordi eg er vegetarianar. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…