Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   nl iets verklaren 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [zevenenzeventig]

iets verklaren 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Waa-om---t--------a-t--ie- --? W_____ e__ u d_ t____ n___ o__ W-a-o- e-t u d- t-a-t n-e- o-? ------------------------------ Waarom eet u de taart niet op? 0
Man jāsamazina svars. Ik-moe------l--n. I_ m___ a________ I- m-e- a-v-l-e-. ----------------- Ik moet afvallen. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. Ik-e-t-z- ---t-o----m--- i- ---t --vallen. I_ e__ z_ n___ o__ o____ i_ m___ a________ I- e-t z- n-e- o-, o-d-t i- m-e- a-v-l-e-. ------------------------------------------ Ik eet ze niet op, omdat ik moet afvallen. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Wa-r-m dr--kt - -i-t--a--he----er? W_____ d_____ u n___ v__ h__ b____ W-a-o- d-i-k- u n-e- v-n h-t b-e-? ---------------------------------- Waarom drinkt u niet van het bier? 0
Man vēl jābrauc. Ik -oe--n---rijd-n. I_ m___ n__ r______ I- m-e- n-g r-j-e-. ------------------- Ik moet nog rijden. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Ik-drin---et --et, -mda- -----g-m--t-rijd-n. I_ d____ h__ n____ o____ i_ n__ m___ r______ I- d-i-k h-t n-e-, o-d-t i- n-g m-e- r-j-e-. -------------------------------------------- Ik drink het niet, omdat ik nog moet rijden. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? Waarom -r----j- --et va--d---of---? W_____ d____ j_ n___ v__ d_ k______ W-a-o- d-i-k j- n-e- v-n d- k-f-i-? ----------------------------------- Waarom drink je niet van de koffie? 0
Tā ir auksta. Het -s -o--. H__ i_ k____ H-t i- k-u-. ------------ Het is koud. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. I- ----k-er ------a-------t--et--------. I_ d____ e_ n___ v___ o____ h__ k___ i__ I- d-i-k e- n-e- v-n- o-d-t h-t k-u- i-. ---------------------------------------- Ik drink er niet van, omdat het koud is. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? W---o- --ink -----e----n-de--he-? W_____ d____ j_ n___ v__ d_ t____ W-a-o- d-i-k j- n-e- v-n d- t-e-? --------------------------------- Waarom drink je niet van de thee? 0
Man nav cukura. I----- ---n-sui-e-. I_ h__ g___ s______ I- h-b g-e- s-i-e-. ------------------- Ik heb geen suiker. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. Ik drin- e- -i-t va-,---dat ik ---- su-ke- ---. I_ d____ e_ n___ v___ o____ i_ g___ s_____ h___ I- d-i-k e- n-e- v-n- o-d-t i- g-e- s-i-e- h-b- ----------------------------------------------- Ik drink er niet van, omdat ik geen suiker heb. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? W-arom---t-j- n-et --n--e-s-ep? W_____ e__ j_ n___ v__ d_ s____ W-a-o- e-t j- n-e- v-n d- s-e-? ------------------------------- Waarom eet je niet van de soep? 0
Es to nepasūtīju. Ik he------ni-t-b-s---d. I_ h__ d__ n___ b_______ I- h-b d-e n-e- b-s-e-d- ------------------------ Ik heb die niet besteld. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. I----------i------,-o---- ik h-t-ni-t be-t--d h-b. I_ e__ e_ n___ v___ o____ i_ h__ n___ b______ h___ I- e-t e- n-e- v-n- o-d-t i- h-t n-e- b-s-e-d h-b- -------------------------------------------------- Ik eet er niet van, omdat ik het niet besteld heb. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Wa-rom eet-j---i-t---- -et ----s? W_____ e__ j_ n___ v__ h__ v_____ W-a-o- e-t j- n-e- v-n h-t v-e-s- --------------------------------- Waarom eet je niet van het vlees? 0
Es esmu veģetāriete. I---en v--e-ariër. I_ b__ v__________ I- b-n v-g-t-r-ë-. ------------------ Ik ben vegetariër. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. Ik -----r n-e--va-,--mda--ik veg--ar-ë----n. I_ e__ e_ n___ v___ o____ i_ v_________ b___ I- e-t e- n-e- v-n- o-d-t i- v-g-t-r-ë- b-n- -------------------------------------------- Ik eet er niet van, omdat ik vegetariër ben. 0

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…