Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   sl nekaj utemeljiti 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [sedeminsedemdeset]

nekaj utemeljiti 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Zak-j--e--est- -ort-? Z____ n_ j____ t_____ Z-k-j n- j-s-e t-r-e- --------------------- Zakaj ne jeste torte? 0
Man jāsamazina svars. M-r------jš--i. M____ s________ M-r-m s-u-š-t-. --------------- Moram shujšati. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. N- --m--e,---- m-r-m-shu-š---. N_ j__ j__ k__ m____ s________ N- j-m j-, k-r m-r-m s-u-š-t-. ------------------------------ Ne jem je, ker moram shujšati. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Z---j-ne-p--e-e pi-a? Z____ n_ p_____ p____ Z-k-j n- p-j-t- p-v-? --------------------- Zakaj ne pijete piva? 0
Man vēl jābrauc. M-ram-še-v-ziti. M____ š_ v______ M-r-m š- v-z-t-. ---------------- Moram še voziti. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Ne pi--m -a--k-r-m-r-m -e-----ti. N_ p____ g__ k__ m____ š_ v______ N- p-j-m g-, k-r m-r-m š- v-z-t-. --------------------------------- Ne pijem ga, ker moram še voziti. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? Z-ka- -- p--eš--av-? Z____ n_ p____ k____ Z-k-j n- p-j-š k-v-? -------------------- Zakaj ne piješ kave? 0
Tā ir auksta. M--l---e. M____ j__ M-z-a j-. --------- Mrzla je. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. Ne-p--em ----ker------z--. N_ p____ j__ k__ j_ m_____ N- p-j-m j-, k-r j- m-z-a- -------------------------- Ne pijem je, ker je mrzla. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? Za----ne pij-- ----? Z____ n_ p____ č____ Z-k-j n- p-j-š č-j-? -------------------- Zakaj ne piješ čaja? 0
Man nav cukura. N--a- --ad-orja. N____ s_________ N-m-m s-a-k-r-a- ---------------- Nimam sladkorja. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. Ne-p--em ga--ke--n---m -l-d---j-. N_ p____ g__ k__ n____ s_________ N- p-j-m g-, k-r n-m-m s-a-k-r-a- --------------------------------- Ne pijem ga, ker nimam sladkorja. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Za--j ne j-------he? Z____ n_ j____ j____ Z-k-j n- j-s-e j-h-? -------------------- Zakaj ne jeste juhe? 0
Es to nepasūtīju. Ni-em je--a-o-il---. N____ j_ n__________ N-s-m j- n-r-č-l-a-. -------------------- Nisem je naročil(a). 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. Ne -e- j----er j--ni-em-n-----l(-). N_ j__ j__ k__ j_ n____ n__________ N- j-m j-, k-r j- n-s-m n-r-č-l-a-. ----------------------------------- Ne jem je, ker je nisem naročil(a). 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Z-k-j-n---e--- mesa? Z____ n_ j____ m____ Z-k-j n- j-s-e m-s-? -------------------- Zakaj ne jeste mesa? 0
Es esmu veģetāriete. Se- -ege-ar-ja--c-(veg-tari-a--a). S__ v____________ (_______________ S-m v-g-t-r-j-n-c (-e-e-a-i-a-k-)- ---------------------------------- Sem vegetarijanec (vegetarijanka). 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. N--jem -a--ke------ve-eta---anec-(------r-j---a). N_ j__ g__ k__ s__ v____________ (_______________ N- j-m g-, k-r s-m v-g-t-r-j-n-c (-e-e-a-i-a-k-)- ------------------------------------------------- Ne jem ga, ker sem vegetarijanec (vegetarijanka). 0

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…