Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   et midagi põhjendama 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [seitsekümmend seitse]

midagi põhjendama 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? M--s -e -ort- e---öö? M___ t_ t____ e_ s___ M-k- t- t-r-i e- s-ö- --------------------- Miks te torti ei söö? 0
Man jāsamazina svars. Ma --an-al-a---t-a. M_ p___ a___ v_____ M- p-a- a-l- v-t-a- ------------------- Ma pean alla võtma. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. M--ei sö----da, ses--m- -e-- -----võt-a. M_ e_ s__ s____ s___ m_ p___ a___ v_____ M- e- s-ö s-d-, s-s- m- p-a- a-l- v-t-a- ---------------------------------------- Ma ei söö seda, sest ma pean alla võtma. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Mi-- -- õ-u- e---oo? M___ t_ õ___ e_ j___ M-k- t- õ-u- e- j-o- -------------------- Miks te õlut ei joo? 0
Man vēl jābrauc. M-----n ve---sõ-tm-. M_ p___ v___ s______ M- p-a- v-e- s-i-m-. -------------------- Ma pean veel sõitma. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. M- ei j-o se---------pe-n ve----õ-tm-. M_ e_ j__ s____ s___ p___ v___ s______ M- e- j-o s-d-, s-s- p-a- v-e- s-i-m-. -------------------------------------- Ma ei joo seda, sest pean veel sõitma. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? Mik--s---ohv-----j--? M___ s_ k____ e_ j___ M-k- s- k-h-i e- j-o- --------------------- Miks sa kohvi ei joo? 0
Tā ir auksta. See ----ülm. S__ o_ k____ S-e o- k-l-. ------------ See on külm. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. M- e------s--a- --st see-on -ü-m. M_ e_ j__ s____ s___ s__ o_ k____ M- e- j-o s-d-, s-s- s-e o- k-l-. --------------------------------- Ma ei joo seda, sest see on külm. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? Mi---s- te----i--oo? M___ s_ t___ e_ j___ M-k- s- t-e- e- j-o- -------------------- Miks sa teed ei joo? 0
Man nav cukura. M-l e- --e -u--rut. M__ e_ o__ s_______ M-l e- o-e s-h-r-t- ------------------- Mul ei ole suhkrut. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. M- -- joo-se--, ---- m-l e---l- s-hk-u-. M_ e_ j__ s____ s___ m__ e_ o__ s_______ M- e- j-o s-d-, s-s- m-l e- o-e s-h-r-t- ---------------------------------------- Ma ei joo seda, sest mul ei ole suhkrut. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? M-----e-sup-i e- -ö-? M___ t_ s____ e_ s___ M-k- t- s-p-i e- s-ö- --------------------- Miks te suppi ei söö? 0
Es to nepasūtīju. M- e-----l-n---seda. M_ e_ t_______ s____ M- e- t-l-i-u- s-d-. -------------------- Ma ei tellinud seda. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. Ma ei söö seda---es--m---i o-- se-a -e-li-ud. M_ e_ s__ s____ s___ m_ e_ o__ s___ t________ M- e- s-ö s-d-, s-s- m- e- o-e s-d- t-l-i-u-. --------------------------------------------- Ma ei söö seda, sest ma ei ole seda tellinud. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? M--s----liha -- s-ö? M___ t_ l___ e_ s___ M-k- t- l-h- e- s-ö- -------------------- Miks te liha ei söö? 0
Es esmu veģetāriete. Ma o-en--ai-e-oi-l-n-. M_ o___ t_____________ M- o-e- t-i-e-o-t-a-e- ---------------------- Ma olen taimetoitlane. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. M---- söö-s-d-,--e-t -a--le----im-to-t--n-. M_ e_ s__ s____ s___ m_ o___ t_____________ M- e- s-ö s-d-, s-s- m- o-e- t-i-e-o-t-a-e- ------------------------------------------- Ma ei söö seda, sest ma olen taimetoitlane. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + igauņu (1-100) MP3 igauņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…