Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   ja 過去形 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [八十一]

81 [Yasoichi]

過去形 1

kako katachi 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu japāņu Spēlēt Vairāk
rakstīt 書く 書く 書く 書く 書く 0
ka-u k___ k-k- ---- kaku
Viņš rakstīja vēstuli. 彼は 手紙を 書きました 。 彼は 手紙を 書きました 。 彼は 手紙を 書きました 。 彼は 手紙を 書きました 。 彼は 手紙を 書きました 。 0
kar-----teg--i - ka-im--hit-. k___ w_ t_____ o k___________ k-r- w- t-g-m- o k-k-m-s-i-a- ----------------------------- kare wa tegami o kakimashita.
Un viņa rakstīja pastkarti. そして 彼女は はがきを 書きました 。 そして 彼女は はがきを 書きました 。 そして 彼女は はがきを 書きました 。 そして 彼女は はがきを 書きました 。 そして 彼女は はがきを 書きました 。 0
s-shi-e---no-- w---agak- o--a---a--i--. s______ k_____ w_ h_____ o k___________ s-s-i-e k-n-j- w- h-g-k- o k-k-m-s-i-a- --------------------------------------- soshite kanojo wa hagaki o kakimashita.
lasīt 読む 読む 読む 読む 読む 0
y-mu y___ y-m- ---- yomu
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. 彼は 画報を 読みました 。 彼は 画報を 読みました 。 彼は 画報を 読みました 。 彼は 画報を 読みました 。 彼は 画報を 読みました 。 0
ka-e ----a-- - yo--mashi--. k___ w_ g___ o y___________ k-r- w- g-h- o y-m-m-s-i-a- --------------------------- kare wa gahō o yomimashita.
Un viņa lasīja grāmatu. そして 彼女は 本を 読みました 。 そして 彼女は 本を 読みました 。 そして 彼女は 本を 読みました 。 そして 彼女は 本を 読みました 。 そして 彼女は 本を 読みました 。 0
so-h--e kanoj-------n-o-y----a-hi--. s______ k_____ w_ h__ o y___________ s-s-i-e k-n-j- w- h-n o y-m-m-s-i-a- ------------------------------------ soshite kanojo wa hon o yomimashita.
ņemt 取る 取る 取る 取る 取る 0
t--u t___ t-r- ---- toru
Viņš paņēma cigareti. 彼は タバコを 取った 。 彼は タバコを 取った 。 彼は タバコを 取った 。 彼は タバコを 取った 。 彼は タバコを 取った 。 0
kare--a -a-ako - t----. k___ w_ t_____ o t_____ k-r- w- t-b-k- o t-t-a- ----------------------- kare wa tabako o totta.
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. 彼女は チョコレートを 一かけ 取った 。 彼女は チョコレートを 一かけ 取った 。 彼女は チョコレートを 一かけ 取った 。 彼女は チョコレートを 一かけ 取った 。 彼女は チョコレートを 一かけ 取った 。 0
k-no-o ---c-oko--to------i----e-tott-. k_____ w_ c________ o i________ t_____ k-n-j- w- c-o-o-ē-o o i-h---a-e t-t-a- -------------------------------------- kanojo wa chokorēto o ichi-kake totta.
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. 彼は 不誠実 だった が 、 彼女は 誠実 だった 。 彼は 不誠実 だった が 、 彼女は 誠実 だった 。 彼は 不誠実 だった が 、 彼女は 誠実 だった 。 彼は 不誠実 だった が 、 彼女は 誠実 だった 。 彼は 不誠実 だった が 、 彼女は 誠実 だった 。 0
kare -a-fus-i-its--a-t---- k-n--- w- -eijit--d----. k___ w_ f_________________ k_____ w_ s_____________ k-r- w- f-s-i-i-s-d-t-a-a- k-n-j- w- s-i-i-s-d-t-a- --------------------------------------------------- kare wa fuseijitsudattaga, kanojo wa seijitsudatta.
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. 彼は 怠け者 だった が 、 彼女は 勤勉 だった 。 彼は 怠け者 だった が 、 彼女は 勤勉 だった 。 彼は 怠け者 だった が 、 彼女は 勤勉 だった 。 彼は 怠け者 だった が 、 彼女は 勤勉 だった 。 彼は 怠け者 だった が 、 彼女は 勤勉 だった 。 0
k-re -- -am-ke-on----t-g-- --n-jo wa-ki-b--d-t-a. k___ w_ n_________________ k_____ w_ k___________ k-r- w- n-m-k-m-n-d-t-a-a- k-n-j- w- k-n-e-d-t-a- ------------------------------------------------- kare wa namakemonodattaga, kanojo wa kinbendatta.
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. 彼は 貧乏 だった が 、 彼女は 裕福 だった 。 彼は 貧乏 だった が 、 彼女は 裕福 だった 。 彼は 貧乏 だった が 、 彼女は 裕福 だった 。 彼は 貧乏 だった が 、 彼女は 裕福 だった 。 彼は 貧乏 だった が 、 彼女は 裕福 だった 。 0
k------ b-n---at--g-, -anojo ---yūf--u-at-a. k___ w_ b____________ k_____ w_ y___________ k-r- w- b-n-ō-a-t-g-, k-n-j- w- y-f-k-d-t-a- -------------------------------------------- kare wa binbōdattaga, kanojo wa yūfukudatta.
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. 彼には お金は なく 、 借金が あった 。 彼には お金は なく 、 借金が あった 。 彼には お金は なく 、 借金が あった 。 彼には お金は なく 、 借金が あった 。 彼には お金は なく 、 借金が あった 。 0
k--- -i wa-o-a-- -a-na--,--hakki--g- a-t-. k___ n_ w_ o____ w_ n____ s______ g_ a____ k-r- n- w- o-a-e w- n-k-, s-a-k-n g- a-t-. ------------------------------------------ kare ni wa okane wa naku, shakkin ga atta.
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. 彼は 幸運に めぐまれず 、 不運 だった 。 彼は 幸運に めぐまれず 、 不運 だった 。 彼は 幸運に めぐまれず 、 不運 だった 。 彼は 幸運に めぐまれず 、 不運 だった 。 彼は 幸運に めぐまれず 、 不運 だった 。 0
k--- wa---un n- -egu-----u- f---datta. k___ w_ k___ n_ m__________ f_________ k-r- w- k-u- n- m-g-m-r-z-, f-u-d-t-a- -------------------------------------- kare wa kōun ni megumarezu, fuundatta.
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. 彼は 成功 せず 、 失敗 した 。 彼は 成功 せず 、 失敗 した 。 彼は 成功 せず 、 失敗 した 。 彼は 成功 せず 、 失敗 した 。 彼は 成功 せず 、 失敗 した 。 0
ka-e--a--e-k--s-zu,-s-i-pa---i-a. k___ w_ s____ s____ s____________ k-r- w- s-i-ō s-z-, s-i-p-i-h-t-. --------------------------------- kare wa seikō sezu, shippaishita.
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. 彼は 満足 せず 、 不満足 だった 。 彼は 満足 せず 、 不満足 だった 。 彼は 満足 せず 、 不満足 だった 。 彼は 満足 せず 、 不満足 だった 。 彼は 満足 せず 、 不満足 だった 。 0
ka--------nzok------, ---a-zokuda--a. k___ w_ m______ s____ f______________ k-r- w- m-n-o-u s-z-, f-m-n-o-u-a-t-. ------------------------------------- kare wa manzoku sezu, fumanzokudatta.
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. 彼は 幸福 では なく 、 不幸 だった 。 彼は 幸福 では なく 、 不幸 だった 。 彼は 幸福 では なく 、 不幸 だった 。 彼は 幸福 では なく 、 不幸 だった 。 彼は 幸福 では なく 、 不幸 だった 。 0
k--- wa--ō--k-d- w-----u,-fukōd--ta. k___ w_ k_______ w_ n____ f_________ k-r- w- k-f-k-d- w- n-k-, f-k-d-t-a- ------------------------------------ kare wa kōfukude wa naku, fukōdatta.
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. 彼は 好感が 持てず 、 友好的で ない 人 だった 。 彼は 好感が 持てず 、 友好的で ない 人 だった 。 彼は 好感が 持てず 、 友好的で ない 人 だった 。 彼は 好感が 持てず 、 友好的で ない 人 だった 。 彼は 好感が 持てず 、 友好的で ない 人 だった 。 0
kar- wa k-kan -- --t--u,--ū---t-kid--a---it-d--ta. k___ w_ k____ g_ m______ y_____________ h_________ k-r- w- k-k-n g- m-t-z-, y-k---e-i-e-a- h-t-d-t-a- -------------------------------------------------- kare wa kōkan ga motezu, yūkō-tekidenai hitodatta.

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.