Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   uk Минулий час 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [вісімдесят один]

81 [visimdesyat odyn]

Минулий час 1

[Mynulyy̆ chas 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
rakstīt П--ати Писати П-с-т- ------ Писати 0
P-s-ty Pysaty P-s-t- ------ Pysaty
Viņš rakstīja vēstuli. Ві--писав-л-с--. Він писав листа. В-н п-с-в л-с-а- ---------------- Він писав листа. 0
V-- pys-v ---t-. Vin pysav lysta. V-n p-s-v l-s-a- ---------------- Vin pysav lysta.
Un viņa rakstīja pastkarti. А в-----а-и-а-- лис-ів-у. А вона написала листівку. А в-н- н-п-с-л- л-с-і-к-. ------------------------- А вона написала листівку. 0
A v--a -apys--a -y--ivku. A vona napysala lystivku. A v-n- n-p-s-l- l-s-i-k-. ------------------------- A vona napysala lystivku.
lasīt Ч-та-и Читати Ч-т-т- ------ Читати 0
Chyta-y Chytaty C-y-a-y ------- Chytaty
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. В-н-ч-тав-журнал. Він читав журнал. В-н ч-т-в ж-р-а-. ----------------- Він читав журнал. 0
Vi- ch-ta- -hu-n--. Vin chytav zhurnal. V-n c-y-a- z-u-n-l- ------------------- Vin chytav zhurnal.
Un viņa lasīja grāmatu. А-в-н----та-а-----у. А вона читала книгу. А в-н- ч-т-л- к-и-у- -------------------- А вона читала книгу. 0
A vo---c-y-a-- k-yhu. A vona chytala knyhu. A v-n- c-y-a-a k-y-u- --------------------- A vona chytala knyhu.
ņemt Бр-ти Брати Б-а-и ----- Брати 0
Br--y Braty B-a-y ----- Braty
Viņš paņēma cigareti. В-н--зяв -игаре--. Він узяв сигарету. В-н у-я- с-г-р-т-. ------------------ Він узяв сигарету. 0
V-n ---a--syharetu. Vin uzyav syharetu. V-n u-y-v s-h-r-t-. ------------------- Vin uzyav syharetu.
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Во-- ----- ч-ст-ну---кола--и. Вона взяла частину шоколадки. В-н- в-я-а ч-с-и-у ш-к-л-д-и- ----------------------------- Вона взяла частину шоколадки. 0
Vona --ya-a -h---y-u--hok-lad--. Vona vzyala chastynu shokoladky. V-n- v-y-l- c-a-t-n- s-o-o-a-k-. -------------------------------- Vona vzyala chastynu shokoladky.
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. В---б----евірни---- во-- -у----і-н-. Він був невірний, а вона була вірна. В-н б-в н-в-р-и-, а в-н- б-л- в-р-а- ------------------------------------ Він був невірний, а вона була вірна. 0
V-n-buv--evir---̆- a-vona bu-- v--na. Vin buv nevirnyy-, a vona bula virna. V-n b-v n-v-r-y-̆- a v-n- b-l- v-r-a- ------------------------------------- Vin buv nevirnyy̆, a vona bula virna.
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. Ві------л-д-ч-й,---во-- ---а с-ар-н--. Він був ледачий, а вона була старанна. В-н б-в л-д-ч-й- а в-н- б-л- с-а-а-н-. -------------------------------------- Він був ледачий, а вона була старанна. 0
V-- b-v -e--chy-̆, - v--- b-l- -t--a-na. Vin buv ledachyy-, a vona bula staranna. V-n b-v l-d-c-y-̆- a v-n- b-l- s-a-a-n-. ---------------------------------------- Vin buv ledachyy̆, a vona bula staranna.
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. Він-б-- ----и-, ---о-- -у-- багат-. Він був бідний, а вона була багата. В-н б-в б-д-и-, а в-н- б-л- б-г-т-. ----------------------------------- Він був бідний, а вона була багата. 0
Vi--b-- bidnyy-,----on---u----a----. Vin buv bidnyy-, a vona bula bahata. V-n b-v b-d-y-̆- a v-n- b-l- b-h-t-. ------------------------------------ Vin buv bidnyy̆, a vona bula bahata.
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Він н--м-- грош-й,-ли-е -о-ги. Він не мав грошей, лише борги. В-н н- м-в г-о-е-, л-ш- б-р-и- ------------------------------ Він не мав грошей, лише борги. 0
Vi---e--a---ro-hey-- l-s----o---. Vin ne mav hroshey-, lyshe borhy. V-n n- m-v h-o-h-y-, l-s-e b-r-y- --------------------------------- Vin ne mav hroshey̆, lyshe borhy.
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. В-н--е-мав щастя,--ише н-ща---. Він не мав щастя, лише нещастя. В-н н- м-в щ-с-я- л-ш- н-щ-с-я- ------------------------------- Він не мав щастя, лише нещастя. 0
Vi- ---m-- shc-ast-a- -yshe -esh--a---a. Vin ne mav shchastya, lyshe neshchastya. V-n n- m-v s-c-a-t-a- l-s-e n-s-c-a-t-a- ---------------------------------------- Vin ne mav shchastya, lyshe neshchastya.
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. В-н-не ----ус--ху,-л--е-н--дачі. Він не мав успіху, лише невдачі. В-н н- м-в у-п-х-, л-ш- н-в-а-і- -------------------------------- Він не мав успіху, лише невдачі. 0
Vin -------us-i-h-,-l--h--nev-ach-. Vin ne mav uspikhu, lyshe nevdachi. V-n n- m-v u-p-k-u- l-s-e n-v-a-h-. ----------------------------------- Vin ne mav uspikhu, lyshe nevdachi.
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. В-н ------ з--ов-л-ни-- а-не--д-в------. Він не був задоволеним, а незадоволеним. В-н н- б-в з-д-в-л-н-м- а н-з-д-в-л-н-м- ---------------------------------------- Він не був задоволеним, а незадоволеним. 0
Vi---e-b-- -a-ov-----m- - n-z-d-vo-en-m. Vin ne buv zadovolenym, a nezadovolenym. V-n n- b-v z-d-v-l-n-m- a n-z-d-v-l-n-m- ---------------------------------------- Vin ne buv zadovolenym, a nezadovolenym.
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. В-н -----в -асливи-, - -е---ливим. Він не був щасливим, а нещасливим. В-н н- б-в щ-с-и-и-, а н-щ-с-и-и-. ---------------------------------- Він не був щасливим, а нещасливим. 0
Vin-ne--uv shc-a-l-vy-,-- n-s-ch--l-vym. Vin ne buv shchaslyvym, a neshchaslyvym. V-n n- b-v s-c-a-l-v-m- a n-s-c-a-l-v-m- ---------------------------------------- Vin ne buv shchaslyvym, a neshchaslyvym.
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. Ві--н- -ув--р-ємн--- а--е-риєм---. Він не був приємним, а неприємним. В-н н- б-в п-и-м-и-, а н-п-и-м-и-. ---------------------------------- Він не був приємним, а неприємним. 0
V-- ne---v-p----mny-- - n-p-y-emny-. Vin ne buv pryyemnym, a nepryyemnym. V-n n- b-v p-y-e-n-m- a n-p-y-e-n-m- ------------------------------------ Vin ne buv pryyemnym, a nepryyemnym.

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.