Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   et Minevik 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [kaheksakümmend üks]

Minevik 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
rakstīt kirju--ma k________ k-r-u-a-a --------- kirjutama 0
Viņš rakstīja vēstuli. Ta ki--u-a- kir-a. T_ k_______ k_____ T- k-r-u-a- k-r-a- ------------------ Ta kirjutas kirja. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. J- -----kir---a--kaa--i. J_ t___ k_______ k______ J- t-m- k-r-u-a- k-a-d-. ------------------------ Ja tema kirjutas kaardi. 0
lasīt l-ge-a l_____ l-g-m- ------ lugema 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Ta l---- aj--irj-. T_ l____ a________ T- l-g-s a-a-i-j-. ------------------ Ta luges ajakirja. 0
Un viņa lasīja grāmatu. J- ta -u--- raam--ut. J_ t_ l____ r________ J- t- l-g-s r-a-a-u-. --------------------- Ja ta luges raamatut. 0
ņemt v-tma v____ v-t-a ----- võtma 0
Viņš paņēma cigareti. T----tt-- s---r-ti. T_ v_____ s________ T- v-t-i- s-g-r-t-. ------------------- Ta võttis sigareti. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. T- --t-is-tüki---k-l-a-i. T_ v_____ t___ š_________ T- v-t-i- t-k- š-k-l-a-i- ------------------------- Ta võttis tüki šokolaadi. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Ta-o-- tr--, -uid--e-a o-- --uud-se--. T_ o__ t____ k___ t___ o__ t__________ T- o-i t-u-, k-i- t-m- o-i t-u-d-s-t-. -------------------------------------- Ta oli truu, kuid tema oli truudusetu. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. T- ol- -a-sk- kui--t-m-------s--. T_ o__ l_____ k___ t___ o__ u____ T- o-i l-i-k- k-i- t-m- o-i u-i-. --------------------------------- Ta oli laisk, kuid tema oli usin. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. Ta-ol- v-en-,-k-----e-a oli r-ka-. T_ o__ v_____ k___ t___ o__ r_____ T- o-i v-e-e- k-i- t-m- o-i r-k-s- ---------------------------------- Ta oli vaene, kuid tema oli rikas. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Tal-ei o---- r-ha---i- võl-d. T__ e_ o____ r___ v___ v_____ T-l e- o-n-d r-h- v-i- v-l-d- ----------------------------- Tal ei olnud raha vaid võlad. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. T-l -i --n---õn------d-õnnetu--. T__ e_ o____ õ___ v___ õ________ T-l e- o-n-d õ-n- v-i- õ-n-t-s-. -------------------------------- Tal ei olnud õnne vaid õnnetust. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. T-l--i-ol-u--e---v--- -p-r-u-i--. T__ e_ o____ e__ v___ ä__________ T-l e- o-n-d e-u v-i- ä-a-d-m-s-. --------------------------------- Tal ei olnud edu vaid äpardumisi. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. T--ei---n----ah----aid--ah-l-------. T_ e_ o____ r____ v___ r____________ T- e- o-n-d r-h-l v-i- r-h-l-l-m-t-. ------------------------------------ Ta ei olnud rahul vaid rahulolematu. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. Ta-ei-olnud õnnelik -a-d --ne--. T_ e_ o____ õ______ v___ õ______ T- e- o-n-d õ-n-l-k v-i- õ-n-t-. -------------------------------- Ta ei olnud õnnelik vaid õnnetu. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. Ta e---l-ud ------t-e -a-d -ba--m-aat--. T_ e_ o____ s________ v___ e____________ T- e- o-n-d s-m-a-t-e v-i- e-a-ü-p-a-n-. ---------------------------------------- Ta ei olnud sümpaatne vaid ebasümpaatne. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.