Ал -- ашық -ат ---д-.
Ал ол ашық хат жазды.
А- о- а-ы- х-т ж-з-ы-
---------------------
Ал ол ашық хат жазды. 0 A- -l a--q---t j-zd-.Al ol aşıq xat jazdı.A- o- a-ı- x-t j-z-ı----------------------Al ol aşıq xat jazdı.
Ал -----------ыд-.
Ал ол кітап оқыды.
А- о- к-т-п о-ы-ы-
------------------
Ал ол кітап оқыды. 0 Al--- -i-a- -----.Al ol kitap oqıdı.A- o- k-t-p o-ı-ı-------------------Al ol kitap oqıdı.
О---і- тем-кі ---ы.
Ол бір темекі алды.
О- б-р т-м-к- а-д-.
-------------------
Ол бір темекі алды. 0 O---ir t-m-k- -ld-.Ol bir temeki aldı.O- b-r t-m-k- a-d-.-------------------Ol bir temeki aldı.
Ол б-р -ок-----а---.
Ол бір шоколад алды.
О- б-р ш-к-л-д а-д-.
--------------------
Ол бір шоколад алды. 0 Ol-bi- ş-k-l-d al--.Ol bir şokolad aldı.O- b-r ş-k-l-d a-d-.--------------------Ol bir şokolad aldı.
Жі-і--ад-- б-лм--ы- -л қыз -дал ----ы.
Жігіт адал болмады, ал қыз адал болды.
Ж-г-т а-а- б-л-а-ы- а- қ-з а-а- б-л-ы-
--------------------------------------
Жігіт адал болмады, ал қыз адал болды. 0 Ji--t-a--l----ma--- -l-q-- -d-- -oldı.Jigit adal bolmadı, al qız adal boldı.J-g-t a-a- b-l-a-ı- a- q-z a-a- b-l-ı---------------------------------------Jigit adal bolmadı, al qız adal boldı.
Ж--і---алқ-у-бо--ы---л қыз пы--- --л-ы.
Жігіт жалқау болды, ал қыз пысық болды.
Ж-г-т ж-л-а- б-л-ы- а- қ-з п-с-қ б-л-ы-
---------------------------------------
Жігіт жалқау болды, ал қыз пысық болды. 0 J---t --lqaw b--dı,-a----z-pıs-- b--d-.Jigit jalqaw boldı, al qız pısıq boldı.J-g-t j-l-a- b-l-ı- a- q-z p-s-q b-l-ı----------------------------------------Jigit jalqaw boldı, al qız pısıq boldı.
Ж-г-- кед-----л--, -ы- --й --лды.
Жігіт кедей болды, қыз бай болды.
Ж-г-т к-д-й б-л-ы- қ-з б-й б-л-ы-
---------------------------------
Жігіт кедей болды, қыз бай болды. 0 J--i- -ed-y-bo-d---qı--b-y bold-.Jigit kedey boldı, qız bay boldı.J-g-t k-d-y b-l-ı- q-z b-y b-l-ı----------------------------------Jigit kedey boldı, qız bay boldı.
Ол риза---е-,-н-раз----л-ы.
Ол риза емес, наразы болды.
О- р-з- е-е-, н-р-з- б-л-ы-
---------------------------
Ол риза емес, наразы болды. 0 O----z--e-e----a-----bo-dı.Ol rïza emes, narazı boldı.O- r-z- e-e-, n-r-z- b-l-ı----------------------------Ol rïza emes, narazı boldı.
Ол б--ы-т--еме-,--ақы--ыз--д-.
Ол бақытты емес, бақытсыз еді.
О- б-қ-т-ы е-е-, б-қ-т-ы- е-і-
------------------------------
Ол бақытты емес, бақытсыз еді. 0 Ol------t--em--------t--- ed-.Ol baqıttı emes, baqıtsız edi.O- b-q-t-ı e-e-, b-q-t-ı- e-i-------------------------------Ol baqıttı emes, baqıtsız edi.
Ол к-рік---е---- к--ік--з--ді.
Ол көрікті емес, көріксіз еді.
О- к-р-к-і е-е-, к-р-к-і- е-і-
------------------------------
Ол көрікті емес, көріксіз еді. 0 Ol k---kti--me-- ---i--iz --i.Ol körikti emes, köriksiz edi.O- k-r-k-i e-e-, k-r-k-i- e-i-------------------------------Ol körikti emes, köriksiz edi.
Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem.
Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas.
Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus.
Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus.
Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt.
Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu.
Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas.
Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties.
Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot.
Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde.
Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi.
Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt.
Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas.
Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība.
Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties.
Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša.
Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams.
Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt.
Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi.
Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā.
Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas.
Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās.
Viņi apgūst jaunu sarunvalodu.
Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns.
Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi.
Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi.
Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē.
Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.