הוא-ק-א-מגז-ן-
הוא קרא מגזין.
-ו- ק-א מ-ז-ן-
----------------
הוא קרא מגזין. 0 h----ra-m-----n.hu qara magazin.h- q-r- m-g-z-n-----------------hu qara magazin.
--א -א --ה----ן-אב- הי----ית- נא-נ--
הוא לא היה נאמן אבל היא הייתה נאמנה.
-ו- ל- ה-ה נ-מ- א-ל ה-א ה-י-ה נ-מ-ה-
--------------------------------------
הוא לא היה נאמן אבל היא הייתה נאמנה. 0 h------ay-h ne---a- -va---- ha-tah --'----a-.hu lo hayah ne'eman aval hi haitah ne'emanah.h- l- h-y-h n-'-m-n a-a- h- h-i-a- n-'-m-n-h----------------------------------------------hu lo hayah ne'eman aval hi haitah ne'emanah.
--א הי- --ל- אבל-הי- ה---ה----צ-.
הוא היה עצלן אבל היא הייתה חרוצה.
-ו- ה-ה ע-ל- א-ל ה-א ה-י-ה ח-ו-ה-
-----------------------------------
הוא היה עצלן אבל היא הייתה חרוצה. 0 h---ay-- ats----av---hi ----a--x-rutsa-.hu hayah atslan aval hi haitah xarutsah.h- h-y-h a-s-a- a-a- h- h-i-a- x-r-t-a-.----------------------------------------hu hayah atslan aval hi haitah xarutsah.
ה-- --ה-עני אבל --א--יי----שי-ה-
הוא היה עני אבל היא הייתה עשירה.
-ו- ה-ה ע-י א-ל ה-א ה-י-ה ע-י-ה-
----------------------------------
הוא היה עני אבל היא הייתה עשירה. 0 h----ya- --i -va--hi-ha--ah-a---r-h.hu hayah ani aval hi haitah ashirah.h- h-y-h a-i a-a- h- h-i-a- a-h-r-h-------------------------------------hu hayah ani aval hi haitah ashirah.
----י- ---כסף -- ח-ב-ת.
לא היה לו כסף רק חובות.
-א ה-ה ל- כ-ף ר- ח-ב-ת-
-------------------------
לא היה לו כסף רק חובות. 0 lo -a--h---------f--aq-x----.lo hayah lo khesef raq xovot.l- h-y-h l- k-e-e- r-q x-v-t------------------------------lo hayah lo khesef raq xovot.
-א------ו מ-ל -ל---יש -ז--
לא היה לו מזל אלא ביש מזל.
-א ה-ה ל- מ-ל א-א ב-ש מ-ל-
----------------------------
לא היה לו מזל אלא ביש מזל. 0 l-----a---- m-za- ela-bis- m--al.lo hayah lo mazal ela bish mazal.l- h-y-h l- m-z-l e-a b-s- m-z-l----------------------------------lo hayah lo mazal ela bish mazal.
-----א-ה---ח---ק ----.
הוא לא הצליח, רק נכשל.
-ו- ל- ה-ל-ח- ר- נ-ש-.-
------------------------
הוא לא הצליח, רק נכשל. 0 hu--o-h------x,--aq-n--hshal.hu lo hitsliax, raq nikhshal.h- l- h-t-l-a-, r-q n-k-s-a-.-----------------------------hu lo hitsliax, raq nikhshal.
-ו---א-ה-ה -ר-צ-- א-א -א-מר-צ-.
הוא לא היה מרוצה, אלא לא מרוצה.
-ו- ל- ה-ה מ-ו-ה- א-א ל- מ-ו-ה-
---------------------------------
הוא לא היה מרוצה, אלא לא מרוצה. 0 h---o-haya--m-rutse-, e-- -- me--t---.hu lo hayah merutseh, ela lo merutseh.h- l- h-y-h m-r-t-e-, e-a l- m-r-t-e-.--------------------------------------hu lo hayah merutseh, ela lo merutseh.
-וא-ל- ה-ה ----ר-----לא--א----
הוא לא היה מאושר אלא לא מאושר.
-ו- ל- ה-ה מ-ו-ר א-א ל- מ-ו-ר-
--------------------------------
הוא לא היה מאושר אלא לא מאושר. 0 h--lo -aya-----us----el--lo-me-ush--.hu lo hayah me'ushar ela lo me'ushar.h- l- h-y-h m-'-s-a- e-a l- m-'-s-a-.-------------------------------------hu lo hayah me'ushar ela lo me'ushar.
-ו---- ה---נ-מד, א---לא -ח---
הוא לא היה נחמד, אלא לא נחמד.
-ו- ל- ה-ה נ-מ-, א-א ל- נ-מ-.-
-------------------------------
הוא לא היה נחמד, אלא לא נחמד. 0 hu-l- ----h---x---, el--l- ----a-.hu lo hayah nexmad, ela lo nexmad.h- l- h-y-h n-x-a-, e-a l- n-x-a-.----------------------------------hu lo hayah nexmad, ela lo nexmad.
Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem.
Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas.
Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus.
Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus.
Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt.
Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu.
Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas.
Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties.
Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot.
Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde.
Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi.
Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt.
Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas.
Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība.
Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties.
Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša.
Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams.
Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt.
Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi.
Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā.
Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas.
Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās.
Viņi apgūst jaunu sarunvalodu.
Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns.
Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi.
Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi.
Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē.
Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.