Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   he ‫עבר 1‬

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

‫81 [שמונים ואחת]‬

81 [shmonim w'axat]

‫עבר 1‬

avar 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ivrits Spēlēt Vairāk
rakstīt ‫ל--ו-‬ ‫______ ‫-כ-ו-‬ ------- ‫לכתוב‬ 0
li-ht-v l______ l-k-t-v ------- likhtov
Viņš rakstīja vēstuli. ‫הוא -ת- ----.‬ ‫___ כ__ מ_____ ‫-ו- כ-ב מ-ת-.- --------------- ‫הוא כתב מכתב.‬ 0
h- --ta- mik--a-. h_ k____ m_______ h- k-t-v m-k-t-v- ----------------- hu katav mikhtav.
Un viņa rakstīja pastkarti. ‫--י- ---ה ג-ויה-‬ ‫____ כ___ ג______ ‫-ה-א כ-ב- ג-ו-ה-‬ ------------------ ‫והיא כתבה גלויה.‬ 0
w'-i --tv-h-g--ya-. w___ k_____ g______ w-h- k-t-a- g-u-a-. ------------------- w'hi katvah gluyah.
lasīt ‫ל-רוא‬ ‫______ ‫-ק-ו-‬ ------- ‫לקרוא‬ 0
l--ro l____ l-q-o ----- liqro
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. ‫ה-א-ק-- -גזי--‬ ‫___ ק__ מ______ ‫-ו- ק-א מ-ז-ן-‬ ---------------- ‫הוא קרא מגזין.‬ 0
hu -a-- -a-a-i-. h_ q___ m_______ h- q-r- m-g-z-n- ---------------- hu qara magazin.
Un viņa lasīja grāmatu. ‫--יא-ק-א--ספ-.‬ ‫____ ק___ ס____ ‫-ה-א ק-א- ס-ר-‬ ---------------- ‫והיא קראה ספר.‬ 0
w--- qa-'a--se-er. w___ q_____ s_____ w-h- q-r-a- s-f-r- ------------------ w'hi qar'ah sefer.
ņemt ‫--ח-‬ ‫_____ ‫-ק-ת- ------ ‫לקחת‬ 0
l-q-xat l______ l-q-x-t ------- laqaxat
Viņš paņēma cigareti. ‫-וא --ח-ס--ר-ה.‬ ‫___ ל__ ס_______ ‫-ו- ל-ח ס-ג-י-.- ----------------- ‫הוא לקח סיגריה.‬ 0
h- -aq-x-----ri-h. h_ l____ s________ h- l-q-x s-g-r-a-. ------------------ hu laqax sigariah.
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. ‫-ה-א-לק-ה --יכ------לד-‬ ‫____ ל___ ח____ ש_______ ‫-ה-א ל-ח- ח-י-ת ש-ק-ל-.- ------------------------- ‫והיא לקחה חתיכת שוקולד.‬ 0
w'-- -aq-a- xa-ik--- sh-qo-ad. w___ l_____ x_______ s________ w-h- l-q-a- x-t-k-a- s-o-o-a-. ------------------------------ w'hi laqxah xatikhat shoqolad.
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. ‫הוא-ל--הי- -א-- אב- -י- הייתה נ-מ--.‬ ‫___ ל_ ה__ נ___ א__ ה__ ה____ נ______ ‫-ו- ל- ה-ה נ-מ- א-ל ה-א ה-י-ה נ-מ-ה-‬ -------------------------------------- ‫הוא לא היה נאמן אבל היא הייתה נאמנה.‬ 0
h- lo-hayah-ne'e-----v-l-h---a-t-h-n---m-na-. h_ l_ h____ n______ a___ h_ h_____ n_________ h- l- h-y-h n-'-m-n a-a- h- h-i-a- n-'-m-n-h- --------------------------------------------- hu lo hayah ne'eman aval hi haitah ne'emanah.
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. ‫--א -יה עצלן--ב- הי- ה-י-ה --וצה.‬ ‫___ ה__ ע___ א__ ה__ ה____ ח______ ‫-ו- ה-ה ע-ל- א-ל ה-א ה-י-ה ח-ו-ה-‬ ----------------------------------- ‫הוא היה עצלן אבל היא הייתה חרוצה.‬ 0
hu-h--ah -tsl-n---al h- --i-ah--a-u----. h_ h____ a_____ a___ h_ h_____ x________ h- h-y-h a-s-a- a-a- h- h-i-a- x-r-t-a-. ---------------------------------------- hu hayah atslan aval hi haitah xarutsah.
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. ‫------- ע-- א-ל הי--ה-י-ה----ר--‬ ‫___ ה__ ע__ א__ ה__ ה____ ע______ ‫-ו- ה-ה ע-י א-ל ה-א ה-י-ה ע-י-ה-‬ ---------------------------------- ‫הוא היה עני אבל היא הייתה עשירה.‬ 0
hu ----- -ni ---- -i ---t----shirah. h_ h____ a__ a___ h_ h_____ a_______ h- h-y-h a-i a-a- h- h-i-a- a-h-r-h- ------------------------------------ hu hayah ani aval hi haitah ashirah.
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. ‫-א---- -ו-כס--רק---בות-‬ ‫__ ה__ ל_ כ__ ר_ ח______ ‫-א ה-ה ל- כ-ף ר- ח-ב-ת-‬ ------------------------- ‫לא היה לו כסף רק חובות.‬ 0
lo -a--h -o -h--ef -a- ----t. l_ h____ l_ k_____ r__ x_____ l- h-y-h l- k-e-e- r-q x-v-t- ----------------------------- lo hayah lo khesef raq xovot.
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. ‫-א --- ---מ---אל- בי- מזל-‬ ‫__ ה__ ל_ מ__ א__ ב__ מ____ ‫-א ה-ה ל- מ-ל א-א ב-ש מ-ל-‬ ---------------------------- ‫לא היה לו מזל אלא ביש מזל.‬ 0
lo h-----lo----al -l--b--h -az--. l_ h____ l_ m____ e__ b___ m_____ l- h-y-h l- m-z-l e-a b-s- m-z-l- --------------------------------- lo hayah lo mazal ela bish mazal.
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. ‫-ו- לא ה---ח, -ק נ-של.‬ ‫___ ל_ ה_____ ר_ נ_____ ‫-ו- ל- ה-ל-ח- ר- נ-ש-.- ------------------------ ‫הוא לא הצליח, רק נכשל.‬ 0
h---- -its-iax---aq--ikhs-al. h_ l_ h________ r__ n________ h- l- h-t-l-a-, r-q n-k-s-a-. ----------------------------- hu lo hitsliax, raq nikhshal.
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. ‫ה-א--א-היה--ר-צ---א---לא-מ-וצ-.‬ ‫___ ל_ ה__ מ_____ א__ ל_ מ______ ‫-ו- ל- ה-ה מ-ו-ה- א-א ל- מ-ו-ה-‬ --------------------------------- ‫הוא לא היה מרוצה, אלא לא מרוצה.‬ 0
hu-lo --y-- -e-u----- --a -o---rut-eh. h_ l_ h____ m________ e__ l_ m________ h- l- h-y-h m-r-t-e-, e-a l- m-r-t-e-. -------------------------------------- hu lo hayah merutseh, ela lo merutseh.
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. ‫ה----א --- מ-ושר---- לא מאוש-.‬ ‫___ ל_ ה__ מ____ א__ ל_ מ______ ‫-ו- ל- ה-ה מ-ו-ר א-א ל- מ-ו-ר-‬ -------------------------------- ‫הוא לא היה מאושר אלא לא מאושר.‬ 0
h--lo-hay-- ---us-ar--l- lo m-'us-a-. h_ l_ h____ m_______ e__ l_ m________ h- l- h-y-h m-'-s-a- e-a l- m-'-s-a-. ------------------------------------- hu lo hayah me'ushar ela lo me'ushar.
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. ‫הו- לא -י--נ--ד--אלא-ל---חמד-‬ ‫___ ל_ ה__ נ____ א__ ל_ נ_____ ‫-ו- ל- ה-ה נ-מ-, א-א ל- נ-מ-.- ------------------------------- ‫הוא לא היה נחמד, אלא לא נחמד.‬ 0
hu lo---yah--ex--d,---- -o--ex---. h_ l_ h____ n______ e__ l_ n______ h- l- h-y-h n-x-a-, e-a l- n-x-a-. ---------------------------------- hu lo hayah nexmad, ela lo nexmad.

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.