Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   no Fortid 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [åttien]

Fortid 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
rakstīt s-r--e s_____ s-r-v- ------ skrive 0
Viņš rakstīja vēstuli. Ha- --r---et-brev. H__ s____ e_ b____ H-n s-r-v e- b-e-. ------------------ Han skrev et brev. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. O--------re---- --r-. O_ h__ s____ e_ k____ O- h-n s-r-v e- k-r-. --------------------- Og hun skrev et kort. 0
lasīt l--e l___ l-s- ---- lese 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. J-g -e-t- e--ma--sin. J__ l____ e_ m_______ J-g l-s-e e- m-g-s-n- --------------------- Jeg leste et magasin. 0
Un viņa lasīja grāmatu. O------les-e-e---ok. O_ h__ l____ e_ b___ O- h-n l-s-e e- b-k- -------------------- Og hun leste ei bok. 0
ņemt -a t_ t- -- ta 0
Viņš paņēma cigareti. Han---k-en----a---t. H__ t__ e_ s________ H-n t-k e- s-g-r-t-. -------------------- Han tok en sigarett. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Hu---ok -t---y-----j-kola--. H__ t__ e_ s_____ s_________ H-n t-k e- s-y-k- s-o-o-a-e- ---------------------------- Hun tok et stykke sjokolade. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. H----ar-u--o,-m-n--un v-r-tro--st. H__ v__ u____ m__ h__ v__ t_______ H-n v-r u-r-, m-n h-n v-r t-o-a-t- ---------------------------------- Han var utro, men hun var trofast. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. H----ar--a-,-me- -u----r --i----. H__ v__ l___ m__ h__ v__ f_______ H-n v-r l-t- m-n h-n v-r f-i-t-g- --------------------------------- Han var lat, men hun var flittig. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. Ha- var ----i---m-n-hun--ar -i-. H__ v__ f______ m__ h__ v__ r___ H-n v-r f-t-i-, m-n h-n v-r r-k- -------------------------------- Han var fattig, men hun var rik. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. H-n-h-d-- -n-e---e-g-r,--en-g-e--. H__ h____ i____ p______ m__ g_____ H-n h-d-e i-g-n p-n-e-, m-n g-e-d- ---------------------------------- Han hadde ingen penger, men gjeld. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. Han -adde-i--- -------me- ufl--s. H__ h____ i___ f_____ m__ u______ H-n h-d-e i-k- f-a-s- m-n u-l-k-. --------------------------------- Han hadde ikke flaks, men uflaks. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. H-n --k-es----e--m-n han ------t-s. H__ l_____ i____ m__ h__ m_________ H-n l-k-e- i-k-, m-n h-n m-s-y-t-s- ----------------------------------- Han lyktes ikke, men han mislyktes. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. H-- var-ik-e---rn-y-, -en m-sf-r-ø--. H__ v__ i___ f_______ m__ m__________ H-n v-r i-k- f-r-ø-d- m-n m-s-o-n-y-. ------------------------------------- Han var ikke fornøyd, men misfornøyd. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. H-n-va---kk- ----e---,-me-------el--. H__ v__ i___ l________ m__ u_________ H-n v-r i-k- l-k-e-i-, m-n u-y-k-l-g- ------------------------------------- Han var ikke lykkelig, men ulykkelig. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. H-- -a- --k--s--p--i--- -e--u----a---k. H__ v__ i___ s_________ m__ u__________ H-n v-r i-k- s-m-a-i-k- m-n u-y-p-t-s-. --------------------------------------- Han var ikke sympatisk, men usympatisk. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.