А т---напи---ед-- кар-----.
А таа напиша една картичка.
А т-а н-п-ш- е-н- к-р-и-к-.
---------------------------
А таа напиша една картичка. 0 A -aa------h--------k-r-ic-ka.A taa napisha yedna kartichka.A t-a n-p-s-a y-d-a k-r-i-h-a-------------------------------A taa napisha yedna kartichka.
А -аа --т--е--дн- кни--.
А таа читаше една книга.
А т-а ч-т-ш- е-н- к-и-а-
------------------------
А таа читаше една книга. 0 A t---c-i---h-----dn- --ig-a.A taa chitashye yedna knigua.A t-a c-i-a-h-e y-d-a k-i-u-.-----------------------------A taa chitashye yedna knigua.
То- бе-е ---е---, но -а- беше -ерна.
Тој беше неверен, но таа беше верна.
Т-ј б-ш- н-в-р-н- н- т-а б-ш- в-р-а-
------------------------------------
Тој беше неверен, но таа беше верна. 0 To-----s--e -y--ye--e-- n- taa -ye-h-e ------.Toј byeshye nyevyeryen, no taa byeshye vyerna.T-ј b-e-h-e n-e-y-r-e-, n- t-a b-e-h-e v-e-n-.----------------------------------------------Toј byeshye nyevyeryen, no taa byeshye vyerna.
Тој----е мрз--ив, -- та--б--е в-ед-а.
Тој беше мрзелив, но таа беше вредна.
Т-ј б-ш- м-з-л-в- н- т-а б-ш- в-е-н-.
-------------------------------------
Тој беше мрзелив, но таа беше вредна. 0 Toј bye-h----r----iv, -- taa-b-e---e -ryedna.Toј byeshye mrzyeliv, no taa byeshye vryedna.T-ј b-e-h-e m-z-e-i-, n- t-a b-e-h-e v-y-d-a----------------------------------------------Toј byeshye mrzyeliv, no taa byeshye vryedna.
Т-ј беше с----а-ен--н- та- -е-- -ог---.
Тој беше сиромашен, но таа беше богата.
Т-ј б-ш- с-р-м-ш-н- н- т-а б-ш- б-г-т-.
---------------------------------------
Тој беше сиромашен, но таа беше богата. 0 Toј b---h-e s-r-mas--en,-n- -aa by----e-b-g---a.Toј byeshye siromashyen, no taa byeshye boguata.T-ј b-e-h-e s-r-m-s-y-n- n- t-a b-e-h-e b-g-a-a-------------------------------------------------Toј byeshye siromashyen, no taa byeshye boguata.
Т-ј-н- бе-- --д--ол-н, т-к- не----во-ен.
Тој не беше задоволен, туку незадоволен.
Т-ј н- б-ш- з-д-в-л-н- т-к- н-з-д-в-л-н-
----------------------------------------
Тој не беше задоволен, туку незадоволен. 0 To--n-e---es-ye-zado--l-e----ook-o nyeza-ov-----.Toј nye byeshye zadovolyen, tookoo nyezadovolyen.T-ј n-e b-e-h-e z-d-v-l-e-, t-o-o- n-e-a-o-o-y-n--------------------------------------------------Toј nye byeshye zadovolyen, tookoo nyezadovolyen.
Т--------ш--сре---,----- --ср-ќ--.
Тој не беше среќен, туку несреќен.
Т-ј н- б-ш- с-е-е-, т-к- н-с-е-е-.
----------------------------------
Тој не беше среќен, туку несреќен. 0 T-----e -yes-ye-s-y--jy-n, to-k-o ----ry-kj-e-.Toј nye byeshye sryekjyen, tookoo nyesryekjyen.T-ј n-e b-e-h-e s-y-k-y-n- t-o-o- n-e-r-e-j-e-.-----------------------------------------------Toј nye byeshye sryekjyen, tookoo nyesryekjyen.
Т-ј-н- б-ше-с---ат-ч--, --к- н-сим----ч--.
Тој не беше симпатичен, туку несимпатичен.
Т-ј н- б-ш- с-м-а-и-е-, т-к- н-с-м-а-и-е-.
------------------------------------------
Тој не беше симпатичен, туку несимпатичен. 0 T-- n---by----e s-m--ti--y--, to---o n----m---i-h---.Toј nye byeshye simpatichyen, tookoo nyesimpatichyen.T-ј n-e b-e-h-e s-m-a-i-h-e-, t-o-o- n-e-i-p-t-c-y-n------------------------------------------------------Toј nye byeshye simpatichyen, tookoo nyesimpatichyen.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks.
Тој не беше симпатичен, туку несимпатичен.
Toј nye byeshye simpatichyen, tookoo nyesimpatichyen.
Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem.
Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas.
Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus.
Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus.
Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt.
Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu.
Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas.
Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties.
Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot.
Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde.
Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi.
Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt.
Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas.
Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība.
Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties.
Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša.
Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams.
Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt.
Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi.
Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā.
Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas.
Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās.
Viņi apgūst jaunu sarunvalodu.
Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns.
Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi.
Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi.
Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē.
Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.