Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   it Passato 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [ottantuno]

Passato 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
rakstīt sc---e-e s_______ s-r-v-r- -------- scrivere 0
Viņš rakstīja vēstuli. Lui-h--scri--o-u---l--te-a. L__ h_ s______ u__ l_______ L-i h- s-r-t-o u-a l-t-e-a- --------------------------- Lui ha scritto una lettera. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. E--ei--- sc----------car---ina. E l__ h_ s______ u__ c_________ E l-i h- s-r-t-o u-a c-r-o-i-a- ------------------------------- E lei ha scritto una cartolina. 0
lasīt l-g-ere l______ l-g-e-e ------- leggere 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. L-i h- ----- --a-r-vis-a. L__ h_ l____ u__ r_______ L-i h- l-t-o u-a r-v-s-a- ------------------------- Lui ha letto una rivista. 0
Un viņa lasīja grāmatu. E l---ha ----o-u-----r-. E l__ h_ l____ u_ l_____ E l-i h- l-t-o u- l-b-o- ------------------------ E lei ha letto un libro. 0
ņemt p-e--ere p_______ p-e-d-r- -------- prendere 0
Viņš paņēma cigareti. L-i-ha ----o -na-s---retta. L__ h_ p____ u__ s_________ L-i h- p-e-o u-a s-g-r-t-a- --------------------------- Lui ha preso una sigaretta. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Le--h---r--o-un -e--o di--ioc-o---o. L__ h_ p____ u_ p____ d_ c__________ L-i h- p-e-o u- p-z-o d- c-o-c-l-t-. ------------------------------------ Lei ha preso un pezzo di cioccolato. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Lui-e-a ---e-e--- -a-le- -ra f---l-. L__ e__ i________ m_ l__ e__ f______ L-i e-a i-f-d-l-, m- l-i e-a f-d-l-. ------------------------------------ Lui era infedele, ma lei era fedele. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. Lui --- p--ro--m- -e--era--t----. L__ e__ p_____ m_ l__ e__ a______ L-i e-a p-g-o- m- l-i e-a a-t-v-. --------------------------------- Lui era pigro, ma lei era attiva. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. L-i---a--ov--o---- --- er- r--c-. L__ e__ p______ m_ l__ e__ r_____ L-i e-a p-v-r-, m- l-i e-a r-c-a- --------------------------------- Lui era povero, ma lei era ricca. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Lu--n-- -veva soldi ma-d----i. L__ n__ a____ s____ m_ d______ L-i n-n a-e-a s-l-i m- d-b-t-. ------------------------------ Lui non aveva soldi ma debiti. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. L-------a-e-- f-rt--- -- sf-r--n-. L__ n__ a____ f______ m_ s________ L-i n-n a-e-a f-r-u-a m- s-o-t-n-. ---------------------------------- Lui non aveva fortuna ma sfortuna. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. Lui n-n----v---u-cess-----i----ce--o. L__ n__ a____ s_______ m_ i__________ L-i n-n a-e-a s-c-e-s- m- i-s-c-e-s-. ------------------------------------- Lui non aveva successo ma insuccesso. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. L---n------ --n-e--o--- -conte-to. L__ n__ e__ c_______ m_ s_________ L-i n-n e-a c-n-e-t- m- s-o-t-n-o- ---------------------------------- Lui non era contento ma scontento. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. L-- -on-era f-l------ ---e---e. L__ n__ e__ f_____ m_ i________ L-i n-n e-a f-l-c- m- i-f-l-c-. ------------------------------- Lui non era felice ma infelice. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. L-i-n-- -ra--i-----co-m---nt----i-o. L__ n__ e__ s________ m_ a__________ L-i n-n e-a s-m-a-i-o m- a-t-p-t-c-. ------------------------------------ Lui non era simpatico ma antipatico. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.