Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   cs Minulý čas 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [osmdesát jedna]

Minulý čas 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
rakstīt psát p___ p-á- ---- psát 0
Viņš rakstīja vēstuli. Psa- ----s. P___ d_____ P-a- d-p-s- ----------- Psal dopis. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. A o-a---ala p--l-d. A o__ p____ p______ A o-a p-a-a p-h-e-. ------------------- A ona psala pohled. 0
lasīt č--t č___ č-s- ---- číst 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Če-l č---pis. Č___ č_______ Č-t- č-s-p-s- ------------- Četl časopis. 0
Un viņa lasīja grāmatu. A--na -e-l----i-u. A o__ č____ k_____ A o-a č-t-a k-i-u- ------------------ A ona četla knihu. 0
ņemt vz-t-/ v--t -i v___ / v___ s_ v-í- / v-í- s- -------------- vzít / vzít si 0
Viņš paņēma cigareti. V-al s- --g----u. V___ s_ c________ V-a- s- c-g-r-t-. ----------------- Vzal si cigaretu. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. V---a-si -ou--k---k-l--y. V____ s_ k_____ č________ V-a-a s- k-u-e- č-k-l-d-. ------------------------- Vzala si kousek čokolády. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. By--n-v-r--,-a-- -na -yl--vě-ná. B__ n_______ a__ o__ b___ v_____ B-l n-v-r-ý- a-e o-a b-l- v-r-á- -------------------------------- Byl nevěrný, ale ona byla věrná. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. B-l l-ný----e --- byla-pil--. B__ l____ a__ o__ b___ p_____ B-l l-n-, a-e o-a b-l- p-l-á- ----------------------------- Byl líný, ale ona byla pilná. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. By--ch--ý, -l--o-a ---a -----á. B__ c_____ a__ o__ b___ b______ B-l c-u-ý- a-e o-a b-l- b-h-t-. ------------------------------- Byl chudý, ale ona byla bohatá. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. N-měl-žádn- pen-z-,-je- d-uh-. N____ ž____ p______ j__ d_____ N-m-l ž-d-é p-n-z-, j-n d-u-y- ------------------------------ Neměl žádné peníze, jen dluhy. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. Ne-ě- ště-t-, j-n -m-l-. N____ š______ j__ s_____ N-m-l š-ě-t-, j-n s-ů-u- ------------------------ Neměl štěstí, jen smůlu. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. Ne-ěl -ád-ý ú-p-c-, j-n-neú-p--h. N____ ž____ ú______ j__ n________ N-m-l ž-d-ý ú-p-c-, j-n n-ú-p-c-. --------------------------------- Neměl žádný úspěch, jen neúspěch. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. Neby--s--k-j---- --brž -esp-------. N____ s_________ n____ n___________ N-b-l s-o-o-e-ý- n-b-ž n-s-o-o-e-ý- ----------------------------------- Nebyl spokojený, nýbrž nespokojený. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. Ne-y---ť-st-----ýb-- ne--a--n-. N____ š_______ n____ n_________ N-b-l š-a-t-ý- n-b-ž n-š-a-t-ý- ------------------------------- Nebyl šťastný, nýbrž nešťastný. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. N--yl--y--a--cký, n-br---------ti-ký. N____ s__________ n____ n____________ N-b-l s-m-a-i-k-, n-b-ž n-s-m-a-i-k-. ------------------------------------- Nebyl sympatický, nýbrž nesympatický. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.