Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   sq E shkuara 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [tetёdhjetёenjё]

E shkuara 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
rakstīt s-k-uaj shkruaj s-k-u-j ------- shkruaj 0
Viņš rakstīja vēstuli. Ai s-----jt---j----t-r. Ai shkruajti njё letёr. A- s-k-u-j-i n-ё l-t-r- ----------------------- Ai shkruajti njё letёr. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. Dhe aj- -hkr-ajti -jё -ar--linё. Dhe ajo shkruajti njё kartolinё. D-e a-o s-k-u-j-i n-ё k-r-o-i-ё- -------------------------------- Dhe ajo shkruajti njё kartolinё. 0
lasīt lex-j lexoj l-x-j ----- lexoj 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. A- l--oi-n-- ----s--. Ai lexoi njё revistё. A- l-x-i n-ё r-v-s-ё- --------------------- Ai lexoi njё revistё. 0
Un viņa lasīja grāmatu. Dhe-aj- -e-oi n-ё-l---r. Dhe ajo lexoi njё libёr. D-e a-o l-x-i n-ё l-b-r- ------------------------ Dhe ajo lexoi njё libёr. 0
ņemt ma-r marr m-r- ---- marr 0
Viņš paņēma cigareti. A- m--i --- c-gar-. Ai mori njё cigare. A- m-r- n-ё c-g-r-. ------------------- Ai mori njё cigare. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. A-- -or--n-- c-pё--o------ё. Ajo mori njё copё çokollatё. A-o m-r- n-ё c-p- ç-k-l-a-ё- ---------------------------- Ajo mori njё copё çokollatё. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Ai nuk---hte-be--i---po---j- -s-----e--i-e. Ai nuk ishte besnik, por ajo ishte besnike. A- n-k i-h-e b-s-i-, p-r a-o i-h-e b-s-i-e- ------------------------------------------- Ai nuk ishte besnik, por ajo ishte besnike. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. A- ishte-d-mb----p-r -jo---ht--e ---l--m-. Ai ishte dembel, por ajo ishte e zellshme. A- i-h-e d-m-e-, p-r a-o i-h-e e z-l-s-m-. ------------------------------------------ Ai ishte dembel, por ajo ishte e zellshme. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. A- i-ht- --v-rfё---p-r---o --hte - pasur. Ai ishte i varfёr, por ajo ishte e pasur. A- i-h-e i v-r-ё-, p-r a-o i-h-e e p-s-r- ----------------------------------------- Ai ishte i varfёr, por ajo ishte e pasur. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Ai-s--i---e -------o--b-rx-e. Ai s’kishte lekё, por borxhe. A- s-k-s-t- l-k-, p-r b-r-h-. ----------------------------- Ai s’kishte lekё, por borxhe. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. Ai--’kis--- fa-,-p-- vet-m te--ll-k. Ai s’kishte fat, por vetёm tersllёk. A- s-k-s-t- f-t- p-r v-t-m t-r-l-ё-. ------------------------------------ Ai s’kishte fat, por vetёm tersllёk. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. A---’ki-----suks-s- por------i-. Ai s’kishte sukses, por dёshtim. A- s-k-s-t- s-k-e-, p-r d-s-t-m- -------------------------------- Ai s’kishte sukses, por dёshtim. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. Ai-nu--ish-e i k----u-, -or-- p---n-q-r. Ai nuk ishte i kёnaqur, por i pakёnaqur. A- n-k i-h-e i k-n-q-r- p-r i p-k-n-q-r- ---------------------------------------- Ai nuk ishte i kёnaqur, por i pakёnaqur. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. A--n-- is--e-i l-mt-r- po--i-----htu--. Ai nuk ishte i lumtur, por i trishtuar. A- n-k i-h-e i l-m-u-, p-r i t-i-h-u-r- --------------------------------------- Ai nuk ishte i lumtur, por i trishtuar. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. A- --k -s-te s-m--ti-----r i-hte--n--pa-i-. Ai nuk ishte simpatik, por ishte antipatik. A- n-k i-h-e s-m-a-i-, p-r i-h-e a-t-p-t-k- ------------------------------------------- Ai nuk ishte simpatik, por ishte antipatik. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.