Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   de Vergangenheit 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [zweiundachtzig]

Vergangenheit 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? M--ste-------i-----ra--enwag----u-e-? M_______ d_ e____ K___________ r_____ M-s-t-s- d- e-n-n K-a-k-n-a-e- r-f-n- ------------------------------------- Musstest du einen Krankenwagen rufen? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? M--st-s- -u------r-t rufe-? M_______ d_ d__ A___ r_____ M-s-t-s- d- d-n A-z- r-f-n- --------------------------- Musstest du den Arzt rufen? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Mus-t--- du -----ol-ze- --fen? M_______ d_ d__ P______ r_____ M-s-t-s- d- d-e P-l-z-i r-f-n- ------------------------------ Musstest du die Polizei rufen? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Habe------di- Tele-o---mme----e--d- hat-e---h -ie----h. H____ S__ d__ T_____________ G_____ h____ i__ s__ n____ H-b-n S-e d-e T-l-f-n-u-m-r- G-r-d- h-t-e i-h s-e n-c-. ------------------------------------------------------- Haben Sie die Telefonnummer? Gerade hatte ich sie noch. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. H-----Si--d----d----e?---r-d----t-- ----sie -o-h. H____ S__ d__ A_______ G_____ h____ i__ s__ n____ H-b-n S-e d-e A-r-s-e- G-r-d- h-t-e i-h s-e n-c-. ------------------------------------------------- Haben Sie die Adresse? Gerade hatte ich sie noch. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Hab-n --e --n---a-tpl-n--Gera-e h-tte-i-- -h- -oc-. H____ S__ d__ S_________ G_____ h____ i__ i__ n____ H-b-n S-e d-n S-a-t-l-n- G-r-d- h-t-e i-h i-n n-c-. --------------------------------------------------- Haben Sie den Stadtplan? Gerade hatte ich ihn noch. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Kam--r p---tl-ch--Er k-nn---n-ch--pün-t-i-h ---men. K__ e_ p_________ E_ k_____ n____ p________ k______ K-m e- p-n-t-i-h- E- k-n-t- n-c-t p-n-t-i-h k-m-e-. --------------------------------------------------- Kam er pünktlich? Er konnte nicht pünktlich kommen. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. F-nd--r d-- --g---- -o-n-e--en We- nich- fin--n. F___ e_ d__ W___ E_ k_____ d__ W__ n____ f______ F-n- e- d-n W-g- E- k-n-t- d-n W-g n-c-t f-n-e-. ------------------------------------------------ Fand er den Weg? Er konnte den Weg nicht finden. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Ve---a-d er-d-ch? -- ---nt- mi-----c---v-rst-hen. V_______ e_ d____ E_ k_____ m___ n____ v_________ V-r-t-n- e- d-c-? E- k-n-t- m-c- n-c-t v-r-t-h-n- ------------------------------------------------- Verstand er dich? Er konnte mich nicht verstehen. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Wa--- --n--est-du---c-- p-nk-l--h----me-? W____ k_______ d_ n____ p________ k______ W-r-m k-n-t-s- d- n-c-t p-n-t-i-h k-m-e-? ----------------------------------------- Warum konntest du nicht pünktlich kommen? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? W-r-m-konn-----du d-- Weg-n--ht-fi-den? W____ k_______ d_ d__ W__ n____ f______ W-r-m k-n-t-s- d- d-n W-g n-c-t f-n-e-? --------------------------------------- Warum konntest du den Weg nicht finden? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Wa--m-ko-------du--hn---c-t-ve-steh--? W____ k_______ d_ i__ n____ v_________ W-r-m k-n-t-s- d- i-n n-c-t v-r-t-h-n- -------------------------------------- Warum konntest du ihn nicht verstehen? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. I-h-ko-n-e -ic---pünk-l----komm-n,----- ke----u- ---r. I__ k_____ n____ p________ k______ w___ k___ B__ f____ I-h k-n-t- n-c-t p-n-t-i-h k-m-e-, w-i- k-i- B-s f-h-. ------------------------------------------------------ Ich konnte nicht pünktlich kommen, weil kein Bus fuhr. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. I-h kon--- -----eg -------i-den- ---l ic-----n-- -t------- -a-t-. I__ k_____ d__ W__ n____ f______ w___ i__ k_____ S________ h_____ I-h k-n-t- d-n W-g n-c-t f-n-e-, w-i- i-h k-i-e- S-a-t-l-n h-t-e- ----------------------------------------------------------------- Ich konnte den Weg nicht finden, weil ich keinen Stadtplan hatte. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. I-h ----t- i-n--i-h--v--s--hen, weil -ie--u--k -- -a-t -ar. I__ k_____ i__ n____ v_________ w___ d__ M____ s_ l___ w___ I-h k-n-t- i-n n-c-t v-r-t-h-n- w-i- d-e M-s-k s- l-u- w-r- ----------------------------------------------------------- Ich konnte ihn nicht verstehen, weil die Musik so laut war. 0
Man bija jāņem taksometrs. Ic- -u-s-e-ein Ta----e-me-. I__ m_____ e__ T___ n______ I-h m-s-t- e-n T-x- n-h-e-. --------------------------- Ich musste ein Taxi nehmen. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. I-h -us-t--ein-- -t--tpl-n -a--en. I__ m_____ e____ S________ k______ I-h m-s-t- e-n-n S-a-t-l-n k-u-e-. ---------------------------------- Ich musste einen Stadtplan kaufen. 0
Man bija jāizslēdz radio. Ic---u-----d---Rad-o -ussch-l-en. I__ m_____ d__ R____ a___________ I-h m-s-t- d-s R-d-o a-s-c-a-t-n- --------------------------------- Ich musste das Radio ausschalten. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + vācu (1-100) MP3 vācu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.