Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   hu Múlt 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [nyolcvankettő]

Múlt 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Mu---j--o-t men----hív-o-? M_____ v___ m_____ h______ M-s-á- v-l- m-n-ő- h-v-o-? -------------------------- Muszáj volt mentőt hívnod? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? M---á----l--a--o-v--- h-vno-? M_____ v___ a_ o_____ h______ M-s-á- v-l- a- o-v-s- h-v-o-? ----------------------------- Muszáj volt az orvost hívnod? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Mus-áj ---- a-r-nd--s-g-t-h--no-? M_____ v___ a r__________ h______ M-s-á- v-l- a r-n-ő-s-g-t h-v-o-? --------------------------------- Muszáj volt a rendőrséget hívnod? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. M--v-n - -ele---s-ám? -z-e---b m-g --g--lt. M_____ a t___________ A_ e____ m__ m_______ M-g-a- a t-l-f-n-z-m- A- e-ő-b m-g m-g-o-t- ------------------------------------------- Megvan a telefonszám? Az előbb még megvolt. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. M----n - c--?-Az --ő-b -ég-megv-lt. M_____ a c___ A_ e____ m__ m_______ M-g-a- a c-m- A- e-ő-b m-g m-g-o-t- ----------------------------------- Megvan a cím? Az előbb még megvolt. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Me---n - -áros-ér-é-?-Az ----b m-----g-ol-. M_____ a v___________ A_ e____ m__ m_______ M-g-a- a v-r-s-é-k-p- A- e-ő-b m-g m-g-o-t- ------------------------------------------- Megvan a várostérkép? Az előbb még megvolt. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. P---o-a- j--t- N-m -u--tt--on-o-an -ö--i. P_______ j____ N__ t_____ p_______ j_____ P-n-o-a- j-t-? N-m t-d-t- p-n-o-a- j-n-i- ----------------------------------------- Pontosan jött? Nem tudott pontosan jönni. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Meg--lálta----uta-- ------dta--e-t-lálni -z u-a-. M_________ a_ u____ N__ t____ m_________ a_ u____ M-g-a-á-t- a- u-a-? N-m t-d-a m-g-a-á-n- a- u-a-. ------------------------------------------------- Megtalálta az utat? Nem tudta megtalálni az utat. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Meg---e---t--e-? -em tud-tt -e---te-i. M________ t_____ N__ t_____ m_________ M-g-r-e-t t-g-d- N-m t-d-t- m-g-r-e-i- -------------------------------------- Megértett téged? Nem tudott megérteni. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Miért--em tudt----ontos-n---nn-? M____ n__ t_____ p_______ j_____ M-é-t n-m t-d-á- p-n-o-a- j-n-i- -------------------------------- Miért nem tudtál pontosan jönni? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Miért--e- -ud---------l-lni--- u--t? M____ n__ t_____ m_________ a_ u____ M-é-t n-m t-d-a- m-g-a-á-n- a- u-a-? ------------------------------------ Miért nem tudtad megtalálni az utat? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? M---- --- -ud-a- -- me-é--e-i? M____ n__ t_____ ő_ m_________ M-é-t n-m t-d-a- ő- m-g-r-e-i- ------------------------------ Miért nem tudtad őt megérteni? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Nem --dtam-po-tosan j-n-i--me-- -----ö-t ----. N__ t_____ p_______ j_____ m___ n__ j___ b____ N-m t-d-a- p-n-o-a- j-n-i- m-r- n-m j-t- b-s-. ---------------------------------------------- Nem tudtam pontosan jönni, mert nem jött busz. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. N-m -udt-----gt--ál-i az ---t, -e-t --m--ol- --ro---------. N__ t_____ m_________ a_ u____ m___ n__ v___ v_____________ N-m t-d-a- m-g-a-á-n- a- u-a-, m-r- n-m v-l- v-r-s-é-k-p-m- ----------------------------------------------------------- Nem tudtam megtalálni az utat, mert nem volt várostérképem. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. Ne- ---ta- -e---t---- m--- -lyan -angos-vo-t-a---ne. N__ t_____ m_________ m___ o____ h_____ v___ a z____ N-m t-d-a- m-g-r-e-i- m-r- o-y-n h-n-o- v-l- a z-n-. ---------------------------------------------------- Nem tudtam megérteni, mert olyan hangos volt a zene. 0
Man bija jāņem taksometrs. Mus--- v--t-eg- -ax----ív--m. M_____ v___ e__ t____ h______ M-s-á- v-l- e-y t-x-t h-v-o-. ----------------------------- Muszáj volt egy taxit hívnom. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Mu-z-- vo-- e-y -ár-s-ér--p----ás--o--o-. M_____ v___ e__ v____________ v__________ M-s-á- v-l- e-y v-r-s-é-k-p-t v-s-r-l-o-. ----------------------------------------- Muszáj volt egy várostérképet vásárolnom. 0
Man bija jāizslēdz radio. K- k--l-tt-k-p-----om a -á--ót. K_ k______ k_________ a r______ K- k-l-e-t k-p-s-l-o- a r-d-ó-. ------------------------------- Ki kellett kapcsolnom a rádiót. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ungāru (1-100) MP3 ungāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.