Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   nn Fortid 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [åttito]

Fortid 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? M-t-e du r--gj- sj---b----? M____ d_ r_____ s__________ M-t-e d- r-n-j- s-u-e-i-e-? --------------------------- Måtte du ringje sjukebilen? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Måt-e-du-r-ngj- --g--? M____ d_ r_____ l_____ M-t-e d- r-n-j- l-g-n- ---------------------- Måtte du ringje legen? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? M-tt- d----n--- poli----? M____ d_ r_____ p________ M-t-e d- r-n-j- p-l-t-e-? ------------------------- Måtte du ringje politiet? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Ha- d- n-m--re-- ---ha--- det-- --a-. H__ d_ n________ E_ h____ d__ i s____ H-r d- n-m-e-e-? E- h-d-e d-t i s-a-. ------------------------------------- Har du nummeret? Eg hadde det i stad. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. Har----a------- -- -a--- ---- s--d. H__ d_ a_______ E_ h____ h_ i s____ H-r d- a-r-s-a- E- h-d-e h- i s-a-. ----------------------------------- Har du adressa? Eg hadde ho i stad. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Har -u--y-a----? Eg -a-de-d-t i s-a-. H__ d_ b________ E_ h____ d__ i s____ H-r d- b-k-r-e-? E- h-d-e d-t i s-a-. ------------------------------------- Har du bykartet? Eg hadde det i stad. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Kom han --tide?-Han-g-e--de -kk-e - k----- -i--. K__ h__ i t____ H__ g______ i____ å k___ i t____ K-m h-n i t-d-? H-n g-e-d-e i-k-e å k-m- i t-d-. ------------------------------------------------ Kom han i tide? Han greidde ikkje å kome i tide. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Fa-n h-n-vegen? Ha--f-nn-i-kje v-g--. F___ h__ v_____ H__ f___ i____ v_____ F-n- h-n v-g-n- H-n f-n- i-k-e v-g-n- ------------------------------------- Fann han vegen? Han fann ikkje vegen. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. F--sto-h-n-d-g? --- k--ne -k-je -ors-- m-g. F_____ h__ d___ H__ k____ i____ f_____ m___ F-r-t- h-n d-g- H-n k-n-e i-k-e f-r-t- m-g- ------------------------------------------- Forsto han deg? Han kunne ikkje forstå meg. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? K---or-ku-----u-i---e-k-me-i---d-? K_____ k____ d_ i____ k___ i t____ K-i-o- k-n-e d- i-k-e k-m- i t-d-? ---------------------------------- Kvifor kunne du ikkje kome i tide? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Kvi-o- -a-n-du-ik--e v-g-n? K_____ f___ d_ i____ v_____ K-i-o- f-n- d- i-k-e v-g-n- --------------------------- Kvifor fann du ikkje vegen? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Kv---r---rsto--u-h-n------? K_____ f_____ d_ h__ i_____ K-i-o- f-r-t- d- h-n i-k-e- --------------------------- Kvifor forsto du han ikkje? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Eg--o---kkj-----i-e-fo--- det ik-je g--k- b-s-. E_ k__ i____ i t___ f____ d__ i____ g____ b____ E- k-m i-k-e i t-d- f-r-i d-t i-k-e g-e-k b-s-. ----------------------------------------------- Eg kom ikkje i tide fordi det ikkje gjekk buss. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. E---------kj- v-g---f-rdi--- ----- h-d-- -a--. E_ f___ i____ v____ f____ e_ i____ h____ k____ E- f-n- i-k-e v-g-n f-r-i e- i-k-e h-d-e k-r-. ---------------------------------------------- Eg fann ikkje vegen fordi eg ikkje hadde kart. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. E- k-nne i-kje f-rs-å han f-rdi-mu--kk-- va--så h-g. E_ k____ i____ f_____ h__ f____ m_______ v__ s_ h___ E- k-n-e i-k-e f-r-t- h-n f-r-i m-s-k-e- v-r s- h-g- ---------------------------------------------------- Eg kunne ikkje forstå han fordi musikken var så høg. 0
Man bija jāņem taksometrs. Eg m---e--- ei-----s--. E_ m____ t_ e__ d______ E- m-t-e t- e-n d-o-j-. ----------------------- Eg måtte ta ein drosje. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. E- må-t-------------ar-. E_ m____ k____ e__ k____ E- m-t-e k-ø-e e-t k-r-. ------------------------ Eg måtte kjøpe eit kart. 0
Man bija jāizslēdz radio. E--mått--sl--a- ra-----. E_ m____ s__ a_ r_______ E- m-t-e s-å a- r-d-o-n- ------------------------ Eg måtte slå av radioen. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.