Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   de Hausputz

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [achtzehn]

Hausputz

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. H---e i-t S----a-. H____ i__ S_______ H-u-e i-t S-m-t-g- ------------------ Heute ist Samstag. 0
Šodien mums ir laiks. Heute ha-en---r-----. H____ h____ w__ Z____ H-u-e h-b-n w-r Z-i-. --------------------- Heute haben wir Zeit. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Heu---p---e--w-- die Wo----g. H____ p_____ w__ d__ W_______ H-u-e p-t-e- w-r d-e W-h-u-g- ----------------------------- Heute putzen wir die Wohnung. 0
Es uzkopju vannas istabu. I-- -u-z- d-s Bad. I__ p____ d__ B___ I-h p-t-e d-s B-d- ------------------ Ich putze das Bad. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. M-i--Ma---wä-----da- Auto. M___ M___ w_____ d__ A____ M-i- M-n- w-s-h- d-s A-t-. -------------------------- Mein Mann wäscht das Auto. 0
Bērni tīra divriteņus. Die Kin-----u-z-n-d-- F--r-äder. D__ K_____ p_____ d__ F_________ D-e K-n-e- p-t-e- d-e F-h-r-d-r- -------------------------------- Die Kinder putzen die Fahrräder. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Om- -ieß--die -lu--n. O__ g____ d__ B______ O-a g-e-t d-e B-u-e-. --------------------- Oma gießt die Blumen. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. Di----nde--r-u-e--das -i-de-z--m-r-a-f. D__ K_____ r_____ d__ K___________ a___ D-e K-n-e- r-u-e- d-s K-n-e-z-m-e- a-f- --------------------------------------- Die Kinder räumen das Kinderzimmer auf. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. Mein Ma-n-räu-t ---n-------e-b----h---f. M___ M___ r____ s_____ S___________ a___ M-i- M-n- r-u-t s-i-e- S-h-e-b-i-c- a-f- ---------------------------------------- Mein Mann räumt seinen Schreibtisch auf. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. Ich st--ke--ie--ä-ch- -- d-e-Wa-ch--s-hi--. I__ s_____ d__ W_____ i_ d__ W_____________ I-h s-e-k- d-e W-s-h- i- d-e W-s-h-a-c-i-e- ------------------------------------------- Ich stecke die Wäsche in die Waschmaschine. 0
Es izkaru veļu. I-h--änge---- -ä---- auf. I__ h____ d__ W_____ a___ I-h h-n-e d-e W-s-h- a-f- ------------------------- Ich hänge die Wäsche auf. 0
Es gludinu veļu. Ic---ü---e d-e-Wä--he. I__ b_____ d__ W______ I-h b-g-l- d-e W-s-h-. ---------------------- Ich bügele die Wäsche. 0
Logi ir netīri. Die--en-ter-s-n- -c-mut-i-. D__ F______ s___ s_________ D-e F-n-t-r s-n- s-h-u-z-g- --------------------------- Die Fenster sind schmutzig. 0
Grīda ir netīra. D-r----bod-n-i-t-schm-t-i-. D__ F_______ i__ s_________ D-r F-ß-o-e- i-t s-h-u-z-g- --------------------------- Der Fußboden ist schmutzig. 0
Trauki ir netīri. D--------i-r--st-s--mut---. D__ G_______ i__ s_________ D-s G-s-h-r- i-t s-h-u-z-g- --------------------------- Das Geschirr ist schmutzig. 0
Kas nospodrinās logus? Wer--u----di---e---er? W__ p____ d__ F_______ W-r p-t-t d-e F-n-t-r- ---------------------- Wer putzt die Fenster? 0
Kas izsūks putekļus? W-r--aug-----ub? W__ s____ S_____ W-r s-u-t S-a-b- ---------------- Wer saugt Staub? 0
Kas nomazgās traukus? W----pü-t-d-s Ge--h-rr? W__ s____ d__ G________ W-r s-ü-t d-s G-s-h-r-? ----------------------- Wer spült das Geschirr? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + vācu (1-100) MP3 vācu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!