Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   de Wochentage

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [neun]

Wochentage

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
pirmdiena der -o-t-g der Montag d-r M-n-a- ---------- der Montag 0
otrdiena d---D--n---g der Dienstag d-r D-e-s-a- ------------ der Dienstag 0
trešdiena d-r -i--w--h der Mittwoch d-r M-t-w-c- ------------ der Mittwoch 0
ceturtdiena de- D----r-t-g der Donnerstag d-r D-n-e-s-a- -------------- der Donnerstag 0
piektdiena d-r F---t-g der Freitag d-r F-e-t-g ----------- der Freitag 0
sestdiena d---S---t-g der Samstag d-r S-m-t-g ----------- der Samstag 0
svētdiena d---S---t-g der Sonntag d-r S-n-t-g ----------- der Sonntag 0
nedēļa die W---e die Woche d-e W-c-e --------- die Woche 0
no pirmdienas līdz svētdienai von------g b-- S-nntag von Montag bis Sonntag v-n M-n-a- b-s S-n-t-g ---------------------- von Montag bis Sonntag 0
Pirmā diena ir pirmdiena. D-r-e---------i-- Mo-ta-. Der erste Tag ist Montag. D-r e-s-e T-g i-t M-n-a-. ------------------------- Der erste Tag ist Montag. 0
Otrā diena ir otrdiena. Der -we-te -a- -s- --ens-ag. Der zweite Tag ist Dienstag. D-r z-e-t- T-g i-t D-e-s-a-. ---------------------------- Der zweite Tag ist Dienstag. 0
Trešā diena ir trešdiena. D-r-d--tt- Ta--i----i---och. Der dritte Tag ist Mittwoch. D-r d-i-t- T-g i-t M-t-w-c-. ---------------------------- Der dritte Tag ist Mittwoch. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Der vie-t- Tag-i-t Do-ner--ag. Der vierte Tag ist Donnerstag. D-r v-e-t- T-g i-t D-n-e-s-a-. ------------------------------ Der vierte Tag ist Donnerstag. 0
Piektā diena ir piektdiena. D-- -ünft- -ag -st -re--ag. Der fünfte Tag ist Freitag. D-r f-n-t- T-g i-t F-e-t-g- --------------------------- Der fünfte Tag ist Freitag. 0
Sestā diena ir sestdiena. De- -e-hs-- T-g-ist-S---tag. Der sechste Tag ist Samstag. D-r s-c-s-e T-g i-t S-m-t-g- ---------------------------- Der sechste Tag ist Samstag. 0
Septītā diena ir svētdiena. Der s-ebte T-g --t S-----g. Der siebte Tag ist Sonntag. D-r s-e-t- T-g i-t S-n-t-g- --------------------------- Der siebte Tag ist Sonntag. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. Die W--he h-t --eb----a--. Die Woche hat sieben Tage. D-e W-c-e h-t s-e-e- T-g-. -------------------------- Die Woche hat sieben Tage. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. W-r a-b-it-n --r--ü-- T---. Wir arbeiten nur fünf Tage. W-r a-b-i-e- n-r f-n- T-g-. --------------------------- Wir arbeiten nur fünf Tage. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!