Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   uk Минулий час 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [вісімдесят два]

82 [visimdesyat dva]

Минулий час 2

Mynulyy̆ chas 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Ти --с-в--ик-----и ----ну шв--кої-д--омо-и? Т_ м____ в________ м_____ ш______ д________ Т- м-с-в в-к-и-а-и м-ш-н- ш-и-к-ї д-п-м-г-? ------------------------------------------- Ти мусив викликати машину швидкої допомоги? 0
T--m------yk--katy---s-ynu s--y---i---opom--y? T_ m____ v________ m______ s_______ d________ T- m-s-v v-k-y-a-y m-s-y-u s-v-d-o-̈ d-p-m-h-? ---------------------------------------------- Ty musyv vyklykaty mashynu shvydkoï dopomohy?
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Т- му----в-кл--ати----аря? Т_ м____ в________ л______ Т- м-с-в в-к-и-а-и л-к-р-? -------------------------- Ти мусив викликати лікаря? 0
T- mu---------k-ty-l----ya? T_ m____ v________ l_______ T- m-s-v v-k-y-a-y l-k-r-a- --------------------------- Ty musyv vyklykaty likarya?
Vai tev bija jāizsauc policija? Ти-м--ив--и-л-к-т--п-л---ю? Т_ м____ в________ п_______ Т- м-с-в в-к-и-а-и п-л-ц-ю- --------------------------- Ти мусив викликати поліцію? 0
T- musyv--yk-y--ty-----t-iyu? T_ m____ v________ p_________ T- m-s-v v-k-y-a-y p-l-t-i-u- ----------------------------- Ty musyv vyklykaty politsiyu?
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Чи-ма-те----н-мер -е--ф--у- Я щ-й-о-й--о--а----мала. Ч_ м____ В_ н____ т________ Я щ____ й___ м__ / м____ Ч- м-є-е В- н-м-р т-л-ф-н-? Я щ-й-о й-г- м-в / м-л-. ---------------------------------------------------- Чи маєте Ви номер телефону? Я щойно його мав / мала. 0
Ch--may-t--V------- -e------- Y---hc-o-̆-o-y-o-- --- / ----. C__ m_____ V_ n____ t________ Y_ s_______ y̆___ m__ / m____ C-y m-y-t- V- n-m-r t-l-f-n-? Y- s-c-o-̆-o y-o-o m-v / m-l-. ------------------------------------------------------------ Chy mayete Vy nomer telefonu? YA shchoy̆no y̆oho mav / mala.
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. Ч--м--т- Ви а--ес-?-- -ой-о-її м-- / ма-а. Ч_ м____ В_ а______ Я щ____ ї_ м__ / м____ Ч- м-є-е В- а-р-с-? Я щ-й-о ї- м-в / м-л-. ------------------------------------------ Чи маєте Ви адресу? Я щойно її мав / мала. 0
Ch- m---t- V- adres-- -A -hc------ i-i------- --l-. C__ m_____ V_ a______ Y_ s_______ ï_ m__ / m____ C-y m-y-t- V- a-r-s-? Y- s-c-o-̆-o i-i- m-v / m-l-. --------------------------------------------------- Chy mayete Vy adresu? YA shchoy̆no ïï mav / mala.
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Ч- -аєте В-----у-м----?-----й----ї ма- ---а--. Ч_ м____ В_ м___ м_____ Я щ____ ї_ м__ / м____ Ч- м-є-е В- м-п- м-с-а- Я щ-й-о ї- м-в / м-л-. ---------------------------------------------- Чи маєте Ви мапу міста? Я щойно її мав / мала. 0
Chy----e-e--y m-pu -i-t-------h---y̆-- --i----- - -a-a. C__ m_____ V_ m___ m_____ Y_ s_______ ï_ m__ / m____ C-y m-y-t- V- m-p- m-s-a- Y- s-c-o-̆-o i-i- m-v / m-l-. ------------------------------------------------------- Chy mayete Vy mapu mista? YA shchoy̆no ïï mav / mala.
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Ч- п--йш-- в---в-а---? --н-м-- за--им---с-. Ч_ п______ в__ в______ В__ м__ з___________ Ч- п-и-ш-в в-н в-а-н-? В-н м-г з-т-и-а-и-ь- ------------------------------------------- Чи прийшов він вчасно? Він міг затриматись. 0
C-- -r---s-ov-vin --hasno?-V-n mi- z-t--mat--ʹ. C__ p_______ v__ v_______ V__ m__ z___________ C-y p-y-̆-h-v v-n v-h-s-o- V-n m-h z-t-y-a-y-ʹ- ----------------------------------------------- Chy pryy̆shov vin vchasno? Vin mih zatrymatysʹ.
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Ч----а--о- в-н-------?---н--е--на-ш---д-рог-. Ч_ з______ в__ д______ В__ н_ з______ д______ Ч- з-а-ш-в в-н д-р-г-? В-н н- з-а-ш-в д-р-г-. --------------------------------------------- Чи знайшов він дорогу? Він не знайшов дорогу. 0
C-- z-a----o- --n d-----?-Vin--e -nay̆-h---do-ohu. C__ z_______ v__ d______ V__ n_ z_______ d______ C-y z-a-̆-h-v v-n d-r-h-? V-n n- z-a-̆-h-v d-r-h-. -------------------------------------------------- Chy znay̆shov vin dorohu? Vin ne znay̆shov dorohu.
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Ч--зро--м-в він те-е? --н -е зро-умі----н-. Ч_ з_______ в__ т____ В__ н_ з_______ м____ Ч- з-о-у-і- в-н т-б-? В-н н- з-о-у-і- м-н-. ------------------------------------------- Чи зрозумів він тебе? Він не зрозумів мене. 0
C-y------m-----n te--? Vin ne-zr--umiv--e--. C__ z_______ v__ t____ V__ n_ z_______ m____ C-y z-o-u-i- v-n t-b-? V-n n- z-o-u-i- m-n-. -------------------------------------------- Chy zrozumiv vin tebe? Vin ne zrozumiv mene.
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Ч-му ти -апі------? Ч___ т_ з__________ Ч-м- т- з-п-з-и-с-? ------------------- Чому ти запізнився? 0
Cho-u-t- z-p---yvs-a? C____ t_ z___________ C-o-u t- z-p-z-y-s-a- --------------------- Chomu ty zapiznyvsya?
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Чо-у-ти----зн-й-о----р-г-? Ч___ т_ н_ з______ д______ Ч-м- т- н- з-а-ш-в д-р-г-? -------------------------- Чому ти не знайшов дорогу? 0
C-o-u -y n- znay-sh-v dor---? C____ t_ n_ z_______ d______ C-o-u t- n- z-a-̆-h-v d-r-h-? ----------------------------- Chomu ty ne znay̆shov dorohu?
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Ч--- т--н- --о----в й---? Ч___ т_ н_ з_______ й____ Ч-м- т- н- з-о-у-і- й-г-? ------------------------- Чому ти не зрозумів його? 0
Ch--u--y -- zr--um-v -̆o--? C____ t_ n_ z_______ y̆____ C-o-u t- n- z-o-u-i- y-o-o- --------------------------- Chomu ty ne zrozumiv y̆oho?
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Я н- -і--/-м-----пр--т- вчас-о- -ому-що-н------- ж--н-й-а-то---. Я н_ м__ / м____ п_____ в______ т___ щ_ н_ ї____ ж_____ а_______ Я н- м-г / м-г-а п-и-т- в-а-н-, т-м- щ- н- ї-д-в ж-д-и- а-т-б-с- ---------------------------------------------------------------- Я не міг / могла прийти вчасно, тому що не їздив жодний автобус. 0
YA-ne --h --m-h-a-p-y--t--v-hasno, -o-u-shc---n----------------̆ av-o--s. Y_ n_ m__ / m____ p_____ v_______ t___ s____ n_ ï____ z______ a_______ Y- n- m-h / m-h-a p-y-̆-y v-h-s-o- t-m- s-c-o n- i-z-y- z-o-n-y- a-t-b-s- ------------------------------------------------------------------------- YA ne mih / mohla pryy̆ty vchasno, tomu shcho ne ïzdyv zhodnyy̆ avtobus.
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. Я н--м-г - --г-а знайт------гу- т--у--о я----м-- /----- -а-и м-ста. Я н_ м__ / м____ з_____ д______ т___ щ_ я н_ м__ / м___ м___ м_____ Я н- м-г / м-г-а з-а-т- д-р-г-, т-м- щ- я н- м-в / м-л- м-п- м-с-а- ------------------------------------------------------------------- Я не міг / могла знайти дорогу, тому що я не мав / мала мапи міста. 0
Y- -e --- - moh----n---t- --------to----hcho-ya -e-m---- ---a--ap---i-ta. Y_ n_ m__ / m____ z_____ d______ t___ s____ y_ n_ m__ / m___ m___ m_____ Y- n- m-h / m-h-a z-a-̆-y d-r-h-, t-m- s-c-o y- n- m-v / m-l- m-p- m-s-a- ------------------------------------------------------------------------- YA ne mih / mohla znay̆ty dorohu, tomu shcho ya ne mav / mala mapy mista.
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. Я н------/ мог-- йо-- зр-зум--и--то---що муз--а-б--- занадт- гучна. Я н_ м__ / м____ й___ з_________ т___ щ_ м_____ б___ з______ г_____ Я н- м-г / м-г-а й-г- з-о-у-і-и- т-м- щ- м-з-к- б-л- з-н-д-о г-ч-а- ------------------------------------------------------------------- Я не міг / могла його зрозуміти, тому що музика була занадто гучна. 0
Y- ne mi--/---hl- y̆oho ---z-mit-- -omu sh--o-m-z-ka -ul---a---t- -u--na. Y_ n_ m__ / m____ y̆___ z_________ t___ s____ m_____ b___ z______ h______ Y- n- m-h / m-h-a y-o-o z-o-u-i-y- t-m- s-c-o m-z-k- b-l- z-n-d-o h-c-n-. ------------------------------------------------------------------------- YA ne mih / mohla y̆oho zrozumity, tomu shcho muzyka bula zanadto huchna.
Man bija jāņem taksometrs. Я---в-----б-в---пов-нн---у-а--зя-и--а---. Я п______ б__ / п______ б___ у____ т_____ Я п-в-н-н б-в / п-в-н-а б-л- у-я-и т-к-і- ----------------------------------------- Я повинен був / повинна була узяти таксі. 0
Y--pov---- bu- ---o-y-n---u-a --yaty -aks-. Y_ p______ b__ / p______ b___ u_____ t_____ Y- p-v-n-n b-v / p-v-n-a b-l- u-y-t- t-k-i- ------------------------------------------- YA povynen buv / povynna bula uzyaty taksi.
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Я---вине- бу----------а---ла -уп-ти--а-у---ст-. Я п______ б__ / п______ б___ к_____ м___ м_____ Я п-в-н-н б-в / п-в-н-а б-л- к-п-т- м-п- м-с-а- ----------------------------------------------- Я повинен був / повинна була купити мапу міста. 0
Y- po----- --v ----vyn---b--a-k--yty---pu-m---a. Y_ p______ b__ / p______ b___ k_____ m___ m_____ Y- p-v-n-n b-v / p-v-n-a b-l- k-p-t- m-p- m-s-a- ------------------------------------------------ YA povynen buv / povynna bula kupyty mapu mista.
Man bija jāizslēdz radio. Я ---и-е- бу- --п--инн- б----в---------ад-о. Я п______ б__ / п______ б___ в_______ р_____ Я п-в-н-н б-в / п-в-н-а б-л- в-м-н-т- р-д-о- -------------------------------------------- Я повинен був / повинна була вимкнути радіо. 0
YA ------- buv-/-p-v-----b-l- --m-n--- -adio. Y_ p______ b__ / p______ b___ v_______ r_____ Y- p-v-n-n b-v / p-v-n-a b-l- v-m-n-t- r-d-o- --------------------------------------------- YA povynen buv / povynna bula vymknuty radio.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ukraiņu (1-100) MP3 ukraiņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.