Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   it Passato 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [ottantadue]

Passato 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Hai-d-v------ia-ar- l’a----an--? H__ d_____ c_______ l___________ H-i d-v-t- c-i-m-r- l-a-b-l-n-a- -------------------------------- Hai dovuto chiamare l’ambulanza? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? H-i -o-u-o c--a---e--- --dico? H__ d_____ c_______ i_ m______ H-i d-v-t- c-i-m-r- i- m-d-c-? ------------------------------ Hai dovuto chiamare il medico? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Hai --vu-o-c--a-ar- la p-l----? H__ d_____ c_______ l_ p_______ H-i d-v-t- c-i-m-r- l- p-l-z-a- ------------------------------- Hai dovuto chiamare la polizia? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. H- -l -ume-- d- -e-----o? U----m-n---f- ce--’-vevo. H_ i_ n_____ d_ t________ U_ m______ f_ c_ l_______ H- i- n-m-r- d- t-l-f-n-? U- m-m-n-o f- c- l-a-e-o- --------------------------------------------------- Ha il numero di telefono? Un momento fa ce l’avevo. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. H--l----ir-zz-- -n -om---o----ce l’ave--. H_ l___________ U_ m______ f_ c_ l_______ H- l-i-d-r-z-o- U- m-m-n-o f- c- l-a-e-o- ----------------------------------------- Ha l’indirizzo? Un momento fa ce l’avevo. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. H- l--p--nt---ella--i---?----m-m---o-fa ---l--vev-. H_ l_ p_____ d____ c_____ U_ m______ f_ c_ l_______ H- l- p-a-t- d-l-a c-t-à- U- m-m-n-o f- c- l-a-e-o- --------------------------------------------------- Ha la pianta della città? Un momento fa ce l’avevo. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. È s-a-o p--t--l-?-No--è--i---i---a- ess-r---untua-e. È s____ p________ N__ è r_______ a_ e_____ p________ È s-a-o p-n-u-l-? N-n è r-u-c-t- a- e-s-r- p-n-u-l-. ---------------------------------------------------- È stato puntuale? Non è riuscito ad essere puntuale. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Ha -r-v--- ---str--a? --- ri--ci---- tr-va-e--a-s--a--. H_ t______ l_ s______ N__ r_______ a t______ l_ s______ H- t-o-a-o l- s-r-d-? N-n r-u-c-v- a t-o-a-e l- s-r-d-. ------------------------------------------------------- Ha trovato la strada? Non riusciva a trovare la strada. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Ti cap-v-- ----r-us--v--- ---irmi. T_ c______ N__ r_______ a c_______ T- c-p-v-? N-n r-u-c-v- a c-p-r-i- ---------------------------------- Ti capiva? Non riusciva a capirmi. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? P-r----non-s-----u---to--d -------e-p-n-u-----te? P_____ n__ s__ r_______ a_ a_______ p____________ P-r-h- n-n s-i r-u-c-t- a- a-r-v-r- p-n-u-l-e-t-? ------------------------------------------------- Perché non sei riuscito ad arrivare puntualmente? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? P-rch----n --u-ci-i------v----la---ra-a? P_____ n__ r_______ a t______ l_ s______ P-r-h- n-n r-u-c-v- a t-o-a-e l- s-r-d-? ---------------------------------------- Perché non riuscivi a trovare la strada? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Perc---n----i-sc--i-a --pi--o? P_____ n__ r_______ a c_______ P-r-h- n-n r-u-c-v- a c-p-r-o- ------------------------------ Perché non riuscivi a capirlo? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. N-n son--r--s-----ad-ar-i-are p-n-u--m-nt-, -er-------u--b-- n---veniva. N__ s___ r_______ a_ a_______ p____________ p_____ l________ n__ v______ N-n s-n- r-u-c-t- a- a-r-v-r- p-n-u-l-e-t-, p-r-h- l-a-t-b-s n-n v-n-v-. ------------------------------------------------------------------------ Non sono riuscito ad arrivare puntualmente, perché l’autobus non veniva. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. N-n-s-n--ri-sc-to-a--rov-re l- s-ra-a---erché-non----v- l- p-a--- ---l----t-à. N__ s___ r_______ a t______ l_ s______ p_____ n__ a____ l_ p_____ d____ c_____ N-n s-n- r-u-c-t- a t-o-a-e l- s-r-d-, p-r-h- n-n a-e-o l- p-a-t- d-l-a c-t-à- ------------------------------------------------------------------------------ Non sono riuscito a trovare la strada, perché non avevo la pianta della città. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. Non --n----us--to - c--irl-,-per--- -a----ic--era-t-o--o--l--. N__ s___ r_______ a c_______ p_____ l_ m_____ e__ t_____ a____ N-n s-n- r-u-c-t- a c-p-r-o- p-r-h- l- m-s-c- e-a t-o-p- a-t-. -------------------------------------------------------------- Non sono riuscito a capirlo, perché la musica era troppo alta. 0
Man bija jāņem taksometrs. H----v-t---ren--r--un -ass-. H_ d_____ p_______ u_ t_____ H- d-v-t- p-e-d-r- u- t-s-ì- ---------------------------- Ho dovuto prendere un tassì. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. H--d-vut- c----a-e u-- ---nt- -e--- c---à. H_ d_____ c_______ u__ p_____ d____ c_____ H- d-v-t- c-m-r-r- u-a p-a-t- d-l-a c-t-à- ------------------------------------------ Ho dovuto comprare una pianta della città. 0
Man bija jāizslēdz radio. H- dov--o--pegnere -- ra-i-. H_ d_____ s_______ l_ r_____ H- d-v-t- s-e-n-r- l- r-d-o- ---------------------------- Ho dovuto spegnere la radio. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + itāļu (1-100) MP3 itāļu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.