У Вас есть карта города? Она у меня только что была.
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā.
Д--л--ј--до----на -ре--? Он--иј- ----- доћи н- --еме.
Д_ л_ ј_ д____ н_ в_____ О_ н___ м____ д___ н_ в_____
Д- л- ј- д-ш-о н- в-е-е- О- н-ј- м-г-о д-ћ- н- в-е-е-
-----------------------------------------------------
Да ли је дошао на време? Он није могао доћи на време. 0 Da li--- -o--o -- -r-----On --je mogao----́i ---vr-m-.D_ l_ j_ d____ n_ v_____ O_ n___ m____ d___ n_ v_____D- l- j- d-š-o n- v-e-e- O- n-j- m-g-o d-c-i n- v-e-e-------------------------------------------------------Da li je došao na vreme? On nije mogao doći na vreme.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā.
Да ли је дошао на време? Он није могао доћи на време.
Da li je došao na vreme? On nije mogao doći na vreme.
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast.
Да л--те-је----р--------Он ме---је-мог-о -----ети.
Д_ л_ т_ ј_ о_ р_______ О_ м_ н___ м____ р________
Д- л- т- ј- о- р-з-м-о- О- м- н-ј- м-г-о р-з-м-т-.
--------------------------------------------------
Да ли те је он разумео? Он ме није могао разумети. 0 D- li-te-j---- razu-e-? On me----e-mog---r---m---.D_ l_ t_ j_ o_ r_______ O_ m_ n___ m____ r________D- l- t- j- o- r-z-m-o- O- m- n-j- m-g-o r-z-m-t-.--------------------------------------------------Da li te je on razumeo? On me nije mogao razumeti.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast.
Да ли те је он разумео? Он ме није могао разумети.
Da li te je on razumeo? On me nije mogao razumeti.
Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem.
Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās.
Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas.
Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi.
Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto.
Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs.
Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās.
Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē.
Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem.
Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk.
Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto.
Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi.
Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis.
Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda.
Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus.
Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā.
Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos.
Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā.
Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā.
Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas.
Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu.
Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti.
Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni.
Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi.
Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību.
To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku.
Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem.
Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.