Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   de Kennen lernen

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [drei]

Kennen lernen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Ha-l-! H_____ H-l-o- ------ Hallo! 0
Labdien! Gu--n Tag! G____ T___ G-t-n T-g- ---------- Guten Tag! 0
Kā klājas? / Kā iet? W------t--? W__ g______ W-e g-h-’-? ----------- Wie geht’s? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Kom----Sie-a-----rop-? K_____ S__ a__ E______ K-m-e- S-e a-s E-r-p-? ---------------------- Kommen Sie aus Europa? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Kom-e--S---aus-Amer--a? K_____ S__ a__ A_______ K-m-e- S-e a-s A-e-i-a- ----------------------- Kommen Sie aus Amerika? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? K-mm---Sie --s-A-ien? K_____ S__ a__ A_____ K-m-e- S-e a-s A-i-n- --------------------- Kommen Sie aus Asien? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? I--w--chem -ote--woh--n Si-? I_ w______ H____ w_____ S___ I- w-l-h-m H-t-l w-h-e- S-e- ---------------------------- In welchem Hotel wohnen Sie? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? Wie-lang--sin------sch-------? W__ l____ s___ S__ s____ h____ W-e l-n-e s-n- S-e s-h-n h-e-? ------------------------------ Wie lange sind Sie schon hier? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Wie--ange blei-e- Sie? W__ l____ b______ S___ W-e l-n-e b-e-b-n S-e- ---------------------- Wie lange bleiben Sie? 0
Vai Jums šeit patīk? G-----t-e- --n-n -ier? G______ e_ I____ h____ G-f-l-t e- I-n-n h-e-? ---------------------- Gefällt es Ihnen hier? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? M--hen--i---i---U-la-b? M_____ S__ h___ U______ M-c-e- S-e h-e- U-l-u-? ----------------------- Machen Sie hier Urlaub? 0
Apciemojiet mani! B-s--hen-Si- mic----l! B_______ S__ m___ m___ B-s-c-e- S-e m-c- m-l- ---------------------- Besuchen Sie mich mal! 0
Te ir mana adrese. Hi-r i-t --i-e-A----se. H___ i__ m____ A_______ H-e- i-t m-i-e A-r-s-e- ----------------------- Hier ist meine Adresse. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? S--en wir -n- mo--en? S____ w__ u__ m______ S-h-n w-r u-s m-r-e-? --------------------- Sehen wir uns morgen? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. T-t---- Leid, -----ab- -ch-- et-as v-r. T__ m__ L____ i__ h___ s____ e____ v___ T-t m-r L-i-, i-h h-b- s-h-n e-w-s v-r- --------------------------------------- Tut mir Leid, ich habe schon etwas vor. 0
Atā! / Čau! Tsch--! T______ T-c-ü-! ------- Tschüs! 0
Uz redzēšanos! Au- ----ersehen! A__ W___________ A-f W-e-e-s-h-n- ---------------- Auf Wiedersehen! 0
Uz drīzu redzēšanos! B---b--d! B__ b____ B-s b-l-! --------- Bis bald! 0

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…