Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   de Nebensätze mit ob

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [dreiundneunzig]

Nebensätze mit ob

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. I-----i----c-t--ob e- -i--------. I__ w___ n_____ o_ e_ m___ l_____ I-h w-i- n-c-t- o- e- m-c- l-e-t- --------------------------------- Ich weiß nicht, ob er mich liebt. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. I-h-we----i-ht- -- -r---rückk----. I__ w___ n_____ o_ e_ z___________ I-h w-i- n-c-t- o- e- z-r-c-k-m-t- ---------------------------------- Ich weiß nicht, ob er zurückkommt. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Ich w-iß-ni------b--- m--h a--u-t. I__ w___ n_____ o_ e_ m___ a______ I-h w-i- n-c-t- o- e- m-c- a-r-f-. ---------------------------------- Ich weiß nicht, ob er mich anruft. 0
Vai viņš mani mīl? O- -r--i-h-------iebt? O_ e_ m___ w___ l_____ O- e- m-c- w-h- l-e-t- ---------------------- Ob er mich wohl liebt? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? Ob----wohl-z-rüc--om--? O_ e_ w___ z___________ O- e- w-h- z-r-c-k-m-t- ----------------------- Ob er wohl zurückkommt? 0
Vai viņš man piezvanīs? Ob ----ic--w-hl-anr--t? O_ e_ m___ w___ a______ O- e- m-c- w-h- a-r-f-? ----------------------- Ob er mich wohl anruft? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? I-h-f---e-mi--,-o--e- an--i---de-kt. I__ f____ m____ o_ e_ a_ m___ d_____ I-h f-a-e m-c-, o- e- a- m-c- d-n-t- ------------------------------------ Ich frage mich, ob er an mich denkt. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? Ich----g--m-c-, -- e--e--- ---e-----t. I__ f____ m____ o_ e_ e___ a_____ h___ I-h f-a-e m-c-, o- e- e-n- a-d-r- h-t- -------------------------------------- Ich frage mich, ob er eine andere hat. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? Ic- -r-ge-mi-h, o---r l-g-. I__ f____ m____ o_ e_ l____ I-h f-a-e m-c-, o- e- l-g-. --------------------------- Ich frage mich, ob er lügt. 0
Vai viņš domā par mani? Ob--r-wohl--- ---- -----? O_ e_ w___ a_ m___ d_____ O- e- w-h- a- m-c- d-n-t- ------------------------- Ob er wohl an mich denkt? 0
Vai viņam ir kāda cita? O--e- -o-l---n- a-de-e-hat? O_ e_ w___ e___ a_____ h___ O- e- w-h- e-n- a-d-r- h-t- --------------------------- Ob er wohl eine andere hat? 0
Vai viņš saka patiesību? Ob-e------ -i- Wa-rhe---sag-? O_ e_ w___ d__ W_______ s____ O- e- w-h- d-e W-h-h-i- s-g-? ----------------------------- Ob er wohl die Wahrheit sagt? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Ic- ---if---- -b--- m-ch --r-l-c--m-g. I__ z________ o_ e_ m___ w_______ m___ I-h z-e-f-l-, o- e- m-c- w-r-l-c- m-g- -------------------------------------- Ich zweifele, ob er mich wirklich mag. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Ic- --e-----, -- e--m-r-s----ibt. I__ z________ o_ e_ m__ s________ I-h z-e-f-l-, o- e- m-r s-h-e-b-. --------------------------------- Ich zweifele, ob er mir schreibt. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. I-h---eif--e,-o--e- mi-h-h----t-t. I__ z________ o_ e_ m___ h________ I-h z-e-f-l-, o- e- m-c- h-i-a-e-. ---------------------------------- Ich zweifele, ob er mich heiratet. 0
Vai es viņam patiešām patīku? O--e- ---h w-h---i-kl----m-g? O_ e_ m___ w___ w_______ m___ O- e- m-c- w-h- w-r-l-c- m-g- ----------------------------- Ob er mich wohl wirklich mag? 0
Vai viņš man rakstīs? O- -- mir wo-- schr---t? O_ e_ m__ w___ s________ O- e- m-r w-h- s-h-e-b-? ------------------------ Ob er mir wohl schreibt? 0
Vai viņš mani precēs? O- er-------ohl -eir-t--? O_ e_ m___ w___ h________ O- e- m-c- w-h- h-i-a-e-? ------------------------- Ob er mich wohl heiratet? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...