Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   sk Minulý čas 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [osemdesiatdva]

Minulý čas 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Muse- si-za----- sa---k-? M____ s_ z______ s_______ M-s-l s- z-v-l-ť s-n-t-u- ------------------------- Musel si zavolať sanitku? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? M-se- -i---v---ť-l-k-r-? M____ s_ z______ l______ M-s-l s- z-v-l-ť l-k-r-? ------------------------ Musel si zavolať lekára? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Mu-el s- -a-ol---p-líc-u? M____ s_ z______ p_______ M-s-l s- z-v-l-ť p-l-c-u- ------------------------- Musel si zavolať políciu? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Máte--elef-nn- čísl-- P--d---v--ou--o- -o -št- mal. M___ t________ č_____ P___ c______ s__ h_ e___ m___ M-t- t-l-f-n-e č-s-o- P-e- c-v-ľ-u s-m h- e-t- m-l- --------------------------------------------------- Máte telefónne číslo? Pred chvíľou som ho ešte mal. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. Mát- -d-esu- P-e- c--í--u-som j- e-t---al. M___ a______ P___ c______ s__ j_ e___ m___ M-t- a-r-s-? P-e- c-v-ľ-u s-m j- e-t- m-l- ------------------------------------------ Máte adresu? Pred chvíľou som ju ešte mal. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Má-e-ma-u--e-ta- Pr-d c-v-ľ-- som-ju-e-te --l. M___ m___ m_____ P___ c______ s__ j_ e___ m___ M-t- m-p- m-s-a- P-e- c-v-ľ-u s-m j- e-t- m-l- ---------------------------------------------- Máte mapu mesta? Pred chvíľou som ju ešte mal. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Pr---e- n----- N-m---l---í-ť-n--a-. P______ n_____ N______ p____ n_____ P-i-i-l n-č-s- N-m-h-l p-í-ť n-č-s- ----------------------------------- Prišiel načas? Nemohol prísť načas. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. N---el c--tu?--em---- ----ť-c--t-. N_____ c_____ N______ n____ c_____ N-š-e- c-s-u- N-m-h-l n-j-ť c-s-u- ---------------------------------- Našiel cestu? Nemohol nájsť cestu. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. R-zu--- ti- -e-o-u-e----. R______ t__ N________ m__ R-z-m-l t-? N-r-z-m-l m-. ------------------------- Rozumel ti? Nerozumel mi. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Preč--si-nemo-ol prísť---čas? P____ s_ n______ p____ n_____ P-e-o s- n-m-h-l p-í-ť n-č-s- ----------------------------- Prečo si nemohol prísť načas? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? P-eč- -i--e-oho--n-j-ť c-stu? P____ s_ n______ n____ c_____ P-e-o s- n-m-h-l n-j-ť c-s-u- ----------------------------- Prečo si nemohol nájsť cestu? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? P-ečo -i -u------ol--o-u-ieť? P____ s_ m_ n______ r________ P-e-o s- m- n-m-h-l r-z-m-e-? ----------------------------- Prečo si mu nemohol rozumieť? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. N-moho- -om p--s--na-as, p--t-že-n---e- žia-en a----us. N______ s__ p____ n_____ p______ n_____ ž_____ a_______ N-m-h-l s-m p-í-ť n-č-s- p-e-o-e n-š-e- ž-a-e- a-t-b-s- ------------------------------------------------------- Nemohol som prísť načas, pretože nešiel žiaden autobus. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. N-m-h-l --m n-js------u--p-e--ž--s-m n-m-l---p---esta. N______ s__ n____ c_____ p______ s__ n____ m___ m_____ N-m-h-l s-m n-j-ť c-s-u- p-e-o-e s-m n-m-l m-p- m-s-a- ------------------------------------------------------ Nemohol som nájsť cestu, pretože som nemal mapu mesta. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. N-ro-u-el-som-m-, preto---hu--a-b-la -rí--- ---s--. N________ s__ m__ p______ h____ b___ p_____ h______ N-r-z-m-l s-m m-, p-e-o-e h-d-a b-l- p-í-i- h-a-n-. --------------------------------------------------- Nerozumel som mu, pretože hudba bola príliš hlasná. 0
Man bija jāņem taksometrs. M--el---m---ť t--ík--. M____ s__ í__ t_______ M-s-l s-m í-ť t-x-k-m- ---------------------- Musel som ísť taxíkom. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. M-s-l--om kú--ť -a---m-sta. M____ s__ k____ m___ m_____ M-s-l s-m k-p-ť m-p- m-s-a- --------------------------- Musel som kúpiť mapu mesta. 0
Man bija jāizslēdz radio. Mu-e- som-v-p-úť--á---. M____ s__ v_____ r_____ M-s-l s-m v-p-ú- r-d-o- ----------------------- Musel som vypnúť rádio. 0

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.