Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   no Fortid 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [åttito]

Fortid 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? M------- --n-- ambula--e-? M____ d_ r____ a__________ M-t-e d- r-n-e a-b-l-n-e-? -------------------------- Måtte du ringe ambulansen? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? M-tt- d----n----eg-n? M____ d_ r____ l_____ M-t-e d- r-n-e l-g-n- --------------------- Måtte du ringe legen? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? M-t---du -i--e-polit-e-? M____ d_ r____ p________ M-t-e d- r-n-e p-l-t-e-? ------------------------ Måtte du ringe politiet? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Ha- -u-nu--eret---e----d-e d-t-i---ed. H__ d_ n________ J__ h____ d__ i s____ H-r d- n-m-e-e-? J-g h-d-e d-t i s-e-. -------------------------------------- Har du nummeret? Jeg hadde det i sted. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. H-- -----r-----?-Je--hadd--de-----t--. H__ d_ a________ J__ h____ d__ i s____ H-r d- a-r-s-e-? J-g h-d-e d-n i s-e-. -------------------------------------- Har du adressen? Jeg hadde den i sted. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Har--- ---ar--t- --g ---de d-t i-st--. H__ d_ b________ J__ h____ d__ i s____ H-r d- b-k-r-e-? J-g h-d-e d-t i s-e-. -------------------------------------- Har du bykartet? Jeg hadde det i sted. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Ko--ha--- --de- -a- --art- --ke-å k-m-- --t--e. K__ h__ i t____ H__ k_____ i___ å k____ i t____ K-m h-n i t-d-? H-n k-a-t- i-k- å k-m-e i t-d-. ----------------------------------------------- Kom han i tide? Han klarte ikke å komme i tide. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. F----ha- ve--n?-H-n--a-- --k- v----. F___ h__ v_____ H__ f___ i___ v_____ F-n- h-n v-i-n- H-n f-n- i-k- v-i-n- ------------------------------------ Fant han veien? Han fant ikke veien. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. F---to- han -e-?-----k---e-ikk---or--å-m--. F______ h__ d___ H__ k____ i___ f_____ m___ F-r-t-d h-n d-g- H-n k-n-e i-k- f-r-t- m-g- ------------------------------------------- Forstod han deg? Han kunne ikke forstå meg. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? H-or-o---u-n---u-ikk- -o-m- i--i--? H______ k____ d_ i___ k____ i t____ H-o-f-r k-n-e d- i-k- k-m-e i t-d-? ----------------------------------- Hvorfor kunne du ikke komme i tide? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Hv--fo--f-nt du ikke -e-en? H______ f___ d_ i___ v_____ H-o-f-r f-n- d- i-k- v-i-n- --------------------------- Hvorfor fant du ikke veien? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? H---for---rsto- du--am-i--e? H______ f______ d_ h__ i____ H-o-f-r f-r-t-d d- h-m i-k-? ---------------------------- Hvorfor forstod du ham ikke? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. J---k-m i------ti---fo--i---t gi-k ik-e b---. J__ k__ i___ i t___ f____ d__ g___ i___ b____ J-g k-m i-k- i t-d- f-r-i d-t g-k- i-k- b-s-. --------------------------------------------- Jeg kom ikke i tide fordi det gikk ikke buss. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. J-g -a-----k--veien-ford- -e--i-ke -ad-e-k-rt. J__ f___ i___ v____ f____ j__ i___ h____ k____ J-g f-n- i-k- v-i-n f-r-i j-g i-k- h-d-e k-r-. ---------------------------------------------- Jeg fant ikke veien fordi jeg ikke hadde kart. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. Je- k-n-- --ke f--s-å--am-fo--- m----ke----r -- --y. J__ k____ i___ f_____ h__ f____ m_______ v__ s_ h___ J-g k-n-e i-k- f-r-t- h-m f-r-i m-s-k-e- v-r s- h-y- ---------------------------------------------------- Jeg kunne ikke forstå ham fordi musikken var så høy. 0
Man bija jāņem taksometrs. J---m-t-e--a--n d--sje. J__ m____ t_ e_ d______ J-g m-t-e t- e- d-o-j-. ----------------------- Jeg måtte ta en drosje. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. J-- -åtte------ et-(b-)--r-. J__ m____ k____ e_ (________ J-g m-t-e k-ø-e e- (-y-k-r-. ---------------------------- Jeg måtte kjøpe et (by)kart. 0
Man bija jāizslēdz radio. Jeg-måtte s-å--- radioen. J__ m____ s__ a_ r_______ J-g m-t-e s-å a- r-d-o-n- ------------------------- Jeg måtte slå av radioen. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + norvēģu (1-100) MP3 norvēģu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.