Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   de Verneinung 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [fünfundsechzig]

Verneinung 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? I-t -e----n--teue-? I__ d__ R___ t_____ I-t d-r R-n- t-u-r- ------------------- Ist der Ring teuer? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Ne--- e- ko-te---u---u-der- Eu-o. N____ e_ k_____ n__ h______ E____ N-i-, e- k-s-e- n-r h-n-e-t E-r-. --------------------------------- Nein, er kostet nur hundert Euro. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. A-er---h----e--ur-fünfzi-. A___ i__ h___ n__ f_______ A-e- i-h h-b- n-r f-n-z-g- -------------------------- Aber ich habe nur fünfzig. 0
Vai tu jau esi gatava? B-st-----chon-fer--g? B___ d_ s____ f______ B-s- d- s-h-n f-r-i-? --------------------- Bist du schon fertig? 0
Nē, vēl nē. Ne----n-c- nic--. N____ n___ n_____ N-i-, n-c- n-c-t- ----------------- Nein, noch nicht. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. A----gleich bi- -c----rt--. A___ g_____ b__ i__ f______ A-e- g-e-c- b-n i-h f-r-i-. --------------------------- Aber gleich bin ich fertig. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? M--h-----d--no-h --p--? M_______ d_ n___ S_____ M-c-t-s- d- n-c- S-p-e- ----------------------- Möchtest du noch Suppe? 0
Nē, vairāk negribu. Nein--ic- w-ll---ine-mehr. N____ i__ w___ k____ m____ N-i-, i-h w-l- k-i-e m-h-. -------------------------- Nein, ich will keine mehr. 0
Bet vēl saldējumu. Aber-no-h--in E--. A___ n___ e__ E___ A-e- n-c- e-n E-s- ------------------ Aber noch ein Eis. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? Woh--t-du ---on-l--ge --er? W_____ d_ s____ l____ h____ W-h-s- d- s-h-n l-n-e h-e-? --------------------------- Wohnst du schon lange hier? 0
Nē, tikai mēnesi. N-in,--r-- --n-- -onat. N____ e___ e____ M_____ N-i-, e-s- e-n-n M-n-t- ----------------------- Nein, erst einen Monat. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. A--r i---k--n--sch-- --ele-L--te. A___ i__ k____ s____ v____ L_____ A-e- i-h k-n-e s-h-n v-e-e L-u-e- --------------------------------- Aber ich kenne schon viele Leute. 0
Vai tu rīt brauc mājās? Fähr-t-d- m--g----ach -a--e? F_____ d_ m_____ n___ H_____ F-h-s- d- m-r-e- n-c- H-u-e- ---------------------------- Fährst du morgen nach Hause? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. N--n- ------m---------d-. N____ e___ a_ W__________ N-i-, e-s- a- W-c-e-e-d-. ------------------------- Nein, erst am Wochenende. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. A-er -ch---m-e-schon --------ag -u----. A___ i__ k____ s____ a_ S______ z______ A-e- i-h k-m-e s-h-n a- S-n-t-g z-r-c-. --------------------------------------- Aber ich komme schon am Sonntag zurück. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? I-t deine -o-h--r s------rwac--en? I__ d____ T______ s____ e_________ I-t d-i-e T-c-t-r s-h-n e-w-c-s-n- ---------------------------------- Ist deine Tochter schon erwachsen? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N-in- s-- ----e----sie--e-n. N____ s__ i__ e___ s________ N-i-, s-e i-t e-s- s-e-z-h-. ---------------------------- Nein, sie ist erst siebzehn. 0
Bet viņai ir jau draugs. A--r s-- --t--ch-- e-n-- -r-und. A___ s__ h__ s____ e____ F______ A-e- s-e h-t s-h-n e-n-n F-e-n-. -------------------------------- Aber sie hat schon einen Freund. 0

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!