У-В-- ё--ь--ум-------фо--- У мян- -н то--к--ш-о-бы-.
У В__ ё___ н____ т________ У м___ ё_ т_____ ш__ б___
У В-с ё-ц- н-м-р т-л-ф-н-? У м-н- ё- т-л-к- ш-о б-ў-
----------------------------------------------------
У Вас ёсць нумар тэлефона? У мяне ён толькі што быў. 0 U--a----s-s’ n---r ---e--na?----y--- -o--t-l’kі sh-----u.U V__ y_____ n____ t________ U m____ y__ t_____ s___ b___U V-s y-s-s- n-m-r t-l-f-n-? U m-a-e y-n t-l-k- s-t- b-u----------------------------------------------------------U Vas yosts’ numar telefona? U myane yon tol’kі shto byu.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija.
У Вас ёсць нумар тэлефона? У мяне ён толькі што быў.
U Vas yosts’ numar telefona? U myane yon tol’kі shto byu.
У Вас есть номер телефона? Он у меня только что был.
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija.
У---с ё--ь а-р-с? У-мяне--н---л--і ш-о б-ў.
У В__ ё___ а_____ У м___ ё_ т_____ ш__ б___
У В-с ё-ц- а-р-с- У м-н- ё- т-л-к- ш-о б-ў-
-------------------------------------------
У Вас ёсць адрас? У мяне ён толькі што быў. 0 U -as--o-ts’-a----- - myane y-n t--’k---ht--b--.U V__ y_____ a_____ U m____ y__ t_____ s___ b___U V-s y-s-s- a-r-s- U m-a-e y-n t-l-k- s-t- b-u-------------------------------------------------U Vas yosts’ adras? U myane yon tol’kі shto byu.
У В----с-- ка----г---д---У-мя-е-ян---оль---што-----.
У В__ ё___ к____ г______ У м___ я__ т_____ ш__ б____
У В-с ё-ц- к-р-а г-р-д-? У м-н- я-а т-л-к- ш-о б-л-.
----------------------------------------------------
У Вас ёсць карта горада? У мяне яна толькі што была. 0 U -as--o-ts--k--ta g-----?-U-----e--ana---l--і sh-- b-la.U V__ y_____ k____ g______ U m____ y___ t_____ s___ b____U V-s y-s-s- k-r-a g-r-d-? U m-a-e y-n- t-l-k- s-t- b-l-.---------------------------------------------------------U Vas yosts’ karta gorada? U myane yana tol’kі shto byla.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija.
У Вас ёсць карта горада? У мяне яна толькі што была.
U Vas yosts’ karta gorada? U myane yana tol’kі shto byla.
Чаму--ы не мог-----з-----ець?
Ч___ т_ н_ м__ я__ з_________
Ч-м- т- н- м-г я-о з-а-у-е-ь-
-----------------------------
Чаму ты не мог яго зразумець? 0 C--m- -y-ne-m---y--o---a--mets-?C____ t_ n_ m__ y___ z__________C-a-u t- n- m-g y-g- z-a-u-e-s-?--------------------------------Chamu ty ne mog yago zrazumets’?
Я не мог / не могла придти вовремя, потому что автобусы не ходили.
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna.
Я н- м-г - н---а--а зн---ц--ш-я-,------мян- н---ы-- к---ы го--да.
Я н_ м__ / н_ м____ з______ ш____ б_ ў м___ н_ б___ к____ г______
Я н- м-г / н- м-г-а з-а-с-і ш-я-, б- ў м-н- н- б-л- к-р-ы г-р-д-.
-----------------------------------------------------------------
Я не мог / не магла знайсці шлях, бо ў мяне не было карты горада. 0 Y- ne-mog / n---a--a------tsі--h-y--h, ---u-m-a-- -e-by---kart- -o-a--.Y_ n_ m__ / n_ m____ z_______ s_______ b_ u m____ n_ b___ k____ g______Y- n- m-g / n- m-g-a z-a-s-s- s-l-a-h- b- u m-a-e n- b-l- k-r-y g-r-d-.-----------------------------------------------------------------------Ya ne mog / ne magla znaystsі shlyakh, bo u myane ne bylo karty gorada.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna.
Я не мог / не магла знайсці шлях, бо ў мяне не было карты горада.
Ya ne mog / ne magla znaystsі shlyakh, bo u myane ne bylo karty gorada.
Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem.
Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās.
Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas.
Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi.
Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto.
Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs.
Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās.
Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē.
Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem.
Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk.
Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto.
Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi.
Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis.
Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda.
Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus.
Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā.
Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos.
Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā.
Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā.
Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas.
Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu.
Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti.
Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni.
Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi.
Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību.
To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku.
Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem.
Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.