Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   no Spørsmål – fortid 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [åttiseks]

Spørsmål – fortid 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? H-i---t s-ip- h-r----b--k-? H______ s____ h__ d_ b_____ H-i-k-t s-i-s h-r d- b-u-t- --------------------------- Hvilket slips har du brukt? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Hv--k-- b-l h-r-du--j-pt? H______ b__ h__ d_ k_____ H-i-k-n b-l h-r d- k-ø-t- ------------------------- Hvilken bil har du kjøpt? 0
Kādu avīzi tu abonēji? H-i--en-av----a--du---o-n--t -å? H______ a___ h__ d_ a_______ p__ H-i-k-n a-i- h-r d- a-o-n-r- p-? -------------------------------- Hvilken avis har du abonnert på? 0
Ko Jūs redzējāt? H--- ha- d--se-t? H___ h__ d_ s____ H-e- h-r d- s-t-? ----------------- Hvem har du sett? 0
Ko Jūs satikāt? H--- --r-d- -ruffet? H___ h__ d_ t_______ H-e- h-r d- t-u-f-t- -------------------- Hvem har du truffet? 0
Ko Jūs atpazināt? H-e--ha--du-k-en--igj--? H___ h__ d_ k____ i_____ H-e- h-r d- k-e-t i-j-n- ------------------------ Hvem har du kjent igjen? 0
Kad Jūs piecēlāties? N-- st-d-d- opp? N__ s___ d_ o___ N-r s-o- d- o-p- ---------------- Når stod du opp? 0
Kad Jūs sākāt? Nå- ----n-e-du? N__ b______ d__ N-r b-g-n-e d-? --------------- Når begynte du? 0
Kad Jūs beidzāt? Når-sl---e- du? N__ s______ d__ N-r s-u-t-t d-? --------------- Når sluttet du? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? H-o--o- -ar-d--v-kne-? H______ h__ d_ v______ H-o-f-r h-r d- v-k-e-? ---------------------- Hvorfor har du våknet? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? H-orf-r ----d- --------re-? H______ h__ d_ b____ l_____ H-o-f-r h-r d- b-i-t l-r-r- --------------------------- Hvorfor har du blitt lærer? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? H---f---har-d--t-t--d---j-? H______ h__ d_ t___ d______ H-o-f-r h-r d- t-t- d-o-j-? --------------------------- Hvorfor har du tatt drosje? 0
No kurienes jūs atnācāt? Hvor--ar--- k--met--r-? H___ h__ d_ k_____ f___ H-o- h-r d- k-m-e- f-a- ----------------------- Hvor har du kommet fra? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? H--r h-r d--g--t -en? H___ h__ d_ g___ h___ H-o- h-r d- g-t- h-n- --------------------- Hvor har du gått hen? 0
Kur Jūs bijāt? Hv-- h---d-----t? H___ h__ d_ v____ H-o- h-r d- v-r-? ----------------- Hvor har du vært? 0
Kam tu palīdzēji? Hv-m h-r--- hju-pe-? H___ h__ d_ h_______ H-e- h-r d- h-u-p-t- -------------------- Hvem har du hjulpet? 0
Kam tu rakstīji? T-l------har -u ----v--? T__ h___ h__ d_ s_______ T-l h-e- h-r d- s-r-v-t- ------------------------ Til hvem har du skrevet? 0
Kam tu atbildēji? Hvem-h-r-du-s---t? H___ h__ d_ s_____ H-e- h-r d- s-a-t- ------------------ Hvem har du svart? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + norvēģu (1-100) MP3 norvēģu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..