Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   sq Pyes – e shkuara 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [tetёdhjetёegjashtё]

Pyes – e shkuara 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Ç-a-- -rav--e -ur-? Çfarё kravate vure? Ç-a-ё k-a-a-e v-r-? ------------------- Çfarё kravate vure? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? C---n---k-nё ke-----ё? Cilёn makinё ke blerё? C-l-n m-k-n- k- b-e-ё- ---------------------- Cilёn makinё ke blerё? 0
Kādu avīzi tu abonēji? N----lёn-gazetё j- a--nua-? Nё cilёn gazetё je abonuar? N- c-l-n g-z-t- j- a-o-u-r- --------------------------- Nё cilёn gazetё je abonuar? 0
Ko Jūs redzējāt? K----ni p--ё? Kё keni parё? K- k-n- p-r-? ------------- Kё keni parё? 0
Ko Jūs satikāt? K--k-ni----ua-? Kё keni takuar? K- k-n- t-k-a-? --------------- Kё keni takuar? 0
Ko Jūs atpazināt? Kё---n--n-oh--? Kё keni njohur? K- k-n- n-o-u-? --------------- Kё keni njohur? 0
Kad Jūs piecēlāties? Kur -e-- --ri--r? Kur jeni ngritur? K-r j-n- n-r-t-r- ----------------- Kur jeni ngritur? 0
Kad Jūs sākāt? K-- keni----l-ar? Kur keni filluar? K-r k-n- f-l-u-r- ----------------- Kur keni filluar? 0
Kad Jūs beidzāt? Ku- --ni-pu-h-ar? Kur keni pushuar? K-r k-n- p-s-u-r- ----------------- Kur keni pushuar? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? P-- --ni -g--a-? Pse jeni zgjuar? P-e j-n- z-j-a-? ---------------- Pse jeni zgjuar? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? P-e-u b-t--------? Pse u bёtё mёsues? P-e u b-t- m-s-e-? ------------------ Pse u bёtё mёsues? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? P-- ----t n-ё--a-si? Pse morёt njё taksi? P-e m-r-t n-ё t-k-i- -------------------- Pse morёt njё taksi? 0
No kurienes jūs atnācāt? N-- ke----r----? Nga keni ardhur? N-a k-n- a-d-u-? ---------------- Nga keni ardhur? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Ku ken--shkua-? Ku keni shkuar? K- k-n- s-k-a-? --------------- Ku keni shkuar? 0
Kur Jūs bijāt? K- k-ni---nё? Ku keni qenё? K- k-n- q-n-? ------------- Ku keni qenё? 0
Kam tu palīdzēji? K- -e-nd--m-a-? Kё ke ndihmuar? K- k- n-i-m-a-? --------------- Kё ke ndihmuar? 0
Kam tu rakstīji? Ku---i ke --kr---? Kujt i ke shkruar? K-j- i k- s-k-u-r- ------------------ Kujt i ke shkruar? 0
Kam tu atbildēji? K-jt i ---pё---ig--r? Kujt i je pёrgjigjur? K-j- i j- p-r-j-g-u-? --------------------- Kujt i je pёrgjigjur? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..