Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   sl Vprašanja – preteklost 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [šestinosemdeset]

Vprašanja – preteklost 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? K-kšno---a--to s- -me-(-- -a seb-? K_____ k______ s_ i______ n_ s____ K-k-n- k-a-a-o s- i-e-(-) n- s-b-? ---------------------------------- Kakšno kravato si imel(a) na sebi? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Ka-šen a--o-s- ku-il(--? K_____ a___ s_ k________ K-k-e- a-t- s- k-p-l-a-? ------------------------ Kakšen avto si kupil(a)? 0
Kādu avīzi tu abonēji? K-kše- -a--p-s si n-r--i--a-? K_____ č______ s_ n__________ K-k-e- č-s-p-s s- n-r-č-l-a-? ----------------------------- Kakšen časopis si naročil(a)? 0
Ko Jūs redzējāt? Ko----te-videli? K___ s__ v______ K-g- s-e v-d-l-? ---------------- Koga ste videli? 0
Ko Jūs satikāt? K-g--s-e--r-č-li? K___ s__ s_______ K-g- s-e s-e-a-i- ----------------- Koga ste srečali? 0
Ko Jūs atpazināt? K-ga-st---re--zn-li? K___ s__ p__________ K-g- s-e p-e-o-n-l-? -------------------- Koga ste prepoznali? 0
Kad Jūs piecēlāties? K--- ----vsta--? K___ s__ v______ K-a- s-e v-t-l-? ---------------- Kdaj ste vstali? 0
Kad Jūs sākāt? K--- -t- zače--? K___ s__ z______ K-a- s-e z-č-l-? ---------------- Kdaj ste začeli? 0
Kad Jūs beidzāt? Kda---te --n---i? K___ s__ k_______ K-a- s-e k-n-a-i- ----------------- Kdaj ste končali? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Z-kaj st--s- -b-d-li? Z____ s__ s_ z_______ Z-k-j s-e s- z-u-i-i- --------------------- Zakaj ste se zbudili? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Za-a- -t---ostali-u---e-j? Z____ s__ p______ u_______ Z-k-j s-e p-s-a-i u-i-e-j- -------------------------- Zakaj ste postali učitelj? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Zak-j s---v---i --ksi? Z____ s__ v____ t_____ Z-k-j s-e v-e-i t-k-i- ---------------------- Zakaj ste vzeli taksi? 0
No kurienes jūs atnācāt? O-k---s-e p--šl-? O____ s__ p______ O-k-d s-e p-i-l-? ----------------- Odkod ste prišli? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? K-m -t--š--? K__ s__ š___ K-m s-e š-i- ------------ Kam ste šli? 0
Kur Jūs bijāt? Kj---te bil-? K__ s__ b____ K-e s-e b-l-? ------------- Kje ste bili? 0
Kam tu palīdzēji? Kom--s- -omagal(-)? K___ s_ p__________ K-m- s- p-m-g-l-a-? ------------------- Komu si pomagal(a)? 0
Kam tu rakstīji? K--u s-----al(-)? K___ s_ p________ K-m- s- p-s-l-a-? ----------------- Komu si pisal(a)? 0
Kam tu atbildēji? K--- -i o---vor-l---? K___ s_ o____________ K-m- s- o-g-v-r-l-a-? --------------------- Komu si odgovoril(a)? 0

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..