Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   nn Questions – Past tense 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [åttiseks]

Questions – Past tense 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? K-a --i-s--r--t- --? Kva slips brukte du? K-a s-i-s b-u-t- d-? -------------------- Kva slips brukte du? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Kv- --l k-yrde du? Kva bil køyrde du? K-a b-l k-y-d- d-? ------------------ Kva bil køyrde du? 0
Kādu avīzi tu abonēji? K-- --is----n-er-- d----? Kva avis abonnerte du på? K-a a-i- a-o-n-r-e d- p-? ------------------------- Kva avis abonnerte du på? 0
Ko Jūs redzējāt? K-e----g-d-? Kven såg du? K-e- s-g d-? ------------ Kven såg du? 0
Ko Jūs satikāt? K-e- t-eft- --? Kven trefte du? K-e- t-e-t- d-? --------------- Kven trefte du? 0
Ko Jūs atpazināt? K-e---------du -t-? Kven kjente du att? K-e- k-e-t- d- a-t- ------------------- Kven kjente du att? 0
Kad Jūs piecēlāties? N---s-o-----pp? Når sto du opp? N-r s-o d- o-p- --------------- Når sto du opp? 0
Kad Jūs sākāt? Når--e-yn---d-? Når begynte du? N-r b-g-n-e d-? --------------- Når begynte du? 0
Kad Jūs beidzāt? N-- --utt---u? Når slutta du? N-r s-u-t- d-? -------------- Når slutta du? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? K--f-r--a-n----? Kvifor vakna du? K-i-o- v-k-a d-? ---------------- Kvifor vakna du? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Kv--o- -art-du--æra-? Kvifor vart du lærar? K-i-o- v-r- d- l-r-r- --------------------- Kvifor vart du lærar? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Kv---- -ok -- dr-s--? Kvifor tok du drosje? K-i-o- t-k d- d-o-j-? --------------------- Kvifor tok du drosje? 0
No kurienes jūs atnācāt? K-a- kom du-f--? Kvar kom du frå? K-a- k-m d- f-å- ---------------- Kvar kom du frå? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? K-a- gj--k --? Kvar gjekk du? K-a- g-e-k d-? -------------- Kvar gjekk du? 0
Kur Jūs bijāt? Kvar h---d--v-r-? Kvar har du vore? K-a- h-r d- v-r-? ----------------- Kvar har du vore? 0
Kam tu palīdzēji? Kve--h-e-p---d-? Kven hjelpte du? K-e- h-e-p-e d-? ---------------- Kven hjelpte du? 0
Kam tu rakstīji? K--- s----- du-t--? Kven skreiv du til? K-e- s-r-i- d- t-l- ------------------- Kven skreiv du til? 0
Kam tu atbildēji? Kv-n s--ra du? Kven svara du? K-e- s-a-a d-? -------------- Kven svara du? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..