Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   cs Otázky – minulý čas 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [osmdesát šest]

Otázky – minulý čas 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? J--ou k-a-atu-js--m-l n- so--? J____ k______ j__ m__ n_ s____ J-k-u k-a-a-u j-i m-l n- s-b-? ------------------------------ Jakou kravatu jsi měl na sobě? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? J--- ------is k-u-il --k--pil-? J___ a___ s__ k_____ / k_______ J-k- a-t- s-s k-u-i- / k-u-i-a- ------------------------------- Jaké auto sis koupil / koupila? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Kte-é --v--- --s-p---plat---/ před-l---l-? K____ n_____ s__ p_________ / p___________ K-e-é n-v-n- s-s p-e-p-a-i- / p-e-p-a-i-a- ------------------------------------------ Které noviny sis předplatil / předplatila? 0
Ko Jūs redzējāt? Koh- j-te---děl - v--ěl-? K___ j___ v____ / v______ K-h- j-t- v-d-l / v-d-l-? ------------------------- Koho jste viděl / viděla? 0
Ko Jūs satikāt? K-ho--ste-potka- /-po-ka--? K___ j___ p_____ / p_______ K-h- j-t- p-t-a- / p-t-a-a- --------------------------- Koho jste potkal / potkala? 0
Ko Jūs atpazināt? Ko-o -ste-po------ po-n-la? K___ j___ p_____ / p_______ K-h- j-t- p-z-a- / p-z-a-a- --------------------------- Koho jste poznal / poznala? 0
Kad Jūs piecēlāties? K-y --te-vst--al-/---t---la? K__ j___ v______ / v________ K-y j-t- v-t-v-l / v-t-v-l-? ---------------------------- Kdy jste vstával / vstávala? 0
Kad Jūs sākāt? Kdy-j-te z-č-l / -ača--? K__ j___ z____ / z______ K-y j-t- z-č-l / z-č-l-? ------------------------ Kdy jste začal / začala? 0
Kad Jūs beidzāt? K-y -st- s----il-- --onč-la? K__ j___ s______ / s________ K-y j-t- s-o-č-l / s-o-č-l-? ---------------------------- Kdy jste skončil / skončila? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Proč ---- s--vzb--il - v------a? P___ j___ s_ v______ / v________ P-o- j-t- s- v-b-d-l / v-b-d-l-? -------------------------------- Proč jste se vzbudil / vzbudila? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Pr-- -s-e-----t-- --st--- učite--m /--č----ko-? P___ j___ s_ s___ / s____ u_______ / u_________ P-o- j-t- s- s-a- / s-a-a u-i-e-e- / u-i-e-k-u- ----------------------------------------------- Proč jste se stal / stala učitelem / učitelkou? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? P--č jste-si v--l-/ ---la-t-x-? P___ j___ s_ v___ / v____ t____ P-o- j-t- s- v-a- / v-a-a t-x-? ------------------------------- Proč jste si vzal / vzala taxi? 0
No kurienes jūs atnācāt? Od--- --t- -ř--el---p----a? O____ j___ p_____ / p______ O-k-d j-t- p-i-e- / p-i-l-? --------------------------- Odkud jste přišel / přišla? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? K-m-jst- -el - šl-? K__ j___ š__ / š___ K-m j-t- š-l / š-a- ------------------- Kam jste šel / šla? 0
Kur Jūs bijāt? Kd- --t--by- / byl-? K__ j___ b__ / b____ K-e j-t- b-l / b-l-? -------------------- Kde jste byl / byla? 0
Kam tu palīdzēji? Komu--s--p--o-l-- -omoh-a? K___ j__ p_____ / p_______ K-m- j-i p-m-h- / p-m-h-a- -------------------------- Komu jsi pomohl / pomohla? 0
Kam tu rakstīji? K----j----a-s-l-- -a-s---? K___ j__ n_____ / n_______ K-m- j-i n-p-a- / n-p-a-a- -------------------------- Komu jsi napsal / napsala? 0
Kam tu atbildēji? Kom- j-i-odpo---ě- ---dp-v-děla? K___ j__ o________ / o__________ K-m- j-i o-p-v-d-l / o-p-v-d-l-? -------------------------------- Komu jsi odpověděl / odpověděla? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + čehu (1-100) MP3 čehu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..