Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   ka შეკითხვა – წარსული 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [ოთხმოცდაექვსი]

86 [otkhmotsdaekvsi]

შეკითხვა – წარსული 2

shek'itkhva – ts'arsuli 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu gruzīnu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? რომე-- -------- გე-ეთ-? რ_____ ჰ_______ გ______ რ-მ-ლ- ჰ-ლ-ტ-ხ- გ-კ-თ-? ----------------------- რომელი ჰალსტუხი გეკეთა? 0
r-me---ha-s-'-k-i-g-k-eta? r_____ h_________ g_______ r-m-l- h-l-t-u-h- g-k-e-a- -------------------------- romeli halst'ukhi gek'eta?
Kādu mašīnu tu nopirki? რო-ელი მა---ნა--ყიდე? რ_____ მ______ ი_____ რ-მ-ლ- მ-ნ-ა-ა ი-ი-ე- --------------------- რომელი მანქანა იყიდე? 0
ro---i ma-ka-a i----? r_____ m______ i_____ r-m-l- m-n-a-a i-i-e- --------------------- romeli mankana iqide?
Kādu avīzi tu abonēji? რ-მელი -ა-ეთ- გა-ოიწე-ე? რ_____ გ_____ გ_________ რ-მ-ლ- გ-ზ-თ- გ-მ-ი-ე-ე- ------------------------ რომელი გაზეთი გამოიწერე? 0
r-me-i -a---i -am-its'ere? r_____ g_____ g___________ r-m-l- g-z-t- g-m-i-s-e-e- -------------------------- romeli gazeti gamoits'ere?
Ko Jūs redzējāt? ვ-ნ -ა-ნ-ხ-? ვ__ დ_______ ვ-ნ დ-ი-ა-ე- ------------ ვინ დაინახე? 0
v-n d--n--h-? v__ d________ v-n d-i-a-h-? ------------- vin dainakhe?
Ko Jūs satikāt? ვის---ხვ--თ? ვ__ შ_______ ვ-ს შ-ხ-დ-თ- ------------ ვის შეხვდით? 0
v-s she-h-di-? v__ s_________ v-s s-e-h-d-t- -------------- vis shekhvdit?
Ko Jūs atpazināt? ვინ ი---ით? ვ__ ი______ ვ-ნ ი-ა-ი-? ----------- ვინ იცანით? 0
v----ts-ni-? v__ i_______ v-n i-s-n-t- ------------ vin itsanit?
Kad Jūs piecēlāties? რ--ი--ა--ქი-? რ____ ა______ რ-დ-ს ა-ე-ი-? ------------- როდის ადექით? 0
ro--s-ad--i-? r____ a______ r-d-s a-e-i-? ------------- rodis adekit?
Kad Jūs sākāt? როდის დ-ი-ყე-? რ____ დ_______ რ-დ-ს დ-ი-ყ-თ- -------------- როდის დაიწყეთ? 0
rodi--d-i---qet? r____ d_________ r-d-s d-i-s-q-t- ---------------- rodis daits'qet?
Kad Jūs beidzāt? რ-დ-ს-შეწ--ი---? რ____ შ_________ რ-დ-ს შ-წ-ვ-ტ-თ- ---------------- როდის შეწყვიტეთ? 0
rod-- -hets-qv-t'e-? r____ s_____________ r-d-s s-e-s-q-i-'-t- -------------------- rodis shets'qvit'et?
Kāpēc Jūs pamodāties? რატ----აი-ვიძ-თ? რ____ გ_________ რ-ტ-მ გ-ი-ვ-ძ-თ- ---------------- რატომ გაიღვიძეთ? 0
r-t-o- g-igh-id--t? r_____ g___________ r-t-o- g-i-h-i-z-t- ------------------- rat'om gaighvidzet?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? რ-ტ---გახდ-- მა----ლ----ი? რ____ გ_____ მ____________ რ-ტ-მ გ-ხ-ი- მ-ს-ა-ლ-ბ-ლ-? -------------------------- რატომ გახდით მასწავლებელი? 0
ra-'---g-k-dit -----'a------i? r_____ g______ m______________ r-t-o- g-k-d-t m-s-s-a-l-b-l-? ------------------------------ rat'om gakhdit masts'avlebeli?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? რატო---ა-ე--თ --ქ-შ-? რ____ ჩ______ ტ______ რ-ტ-მ ჩ-ჯ-ქ-თ ტ-ქ-შ-? --------------------- რატომ ჩაჯექით ტაქსში? 0
rat-o- ----e--t--'-k----? r_____ c_______ t________ r-t-o- c-a-e-i- t-a-s-h-? ------------------------- rat'om chajekit t'aksshi?
No kurienes jūs atnācāt? ს--დ-ნ----ვ-დით? ს_____ მ________ ს-ი-ა- მ-ხ-ე-ი-? ---------------- საიდან მოხვედით? 0
s-i-an------edit? s_____ m_________ s-i-a- m-k-v-d-t- ----------------- saidan mokhvedit?
Uz kurieni jūs aizgājāt? სა- წ--ვ-დ-თ? ს__ წ________ ს-დ წ-ხ-ე-ი-? ------------- სად წახვედით? 0
s-d ts'ak--ed--? s__ t___________ s-d t-'-k-v-d-t- ---------------- sad ts'akhvedit?
Kur Jūs bijāt? ს-დ-იყ-ვი-? ს__ ი______ ს-დ ი-ა-ი-? ----------- სად იყავით? 0
s-d--q-v--? s__ i______ s-d i-a-i-? ----------- sad iqavit?
Kam tu palīdzēji? ვი- მ--ხ-არ-? ვ__ მ________ ვ-ს მ-ე-მ-რ-? ------------- ვის მიეხმარე? 0
vis mie---a-e? v__ m_________ v-s m-e-h-a-e- -------------- vis miekhmare?
Kam tu rakstīji? ვის მი---რ-? ვ__ მ_______ ვ-ს მ-ს-ე-ე- ------------ ვის მისწერე? 0
v-- --st-'---? v__ m_________ v-s m-s-s-e-e- -------------- vis mists'ere?
Kam tu atbildēji? ვ-ს უპას---? ვ__ უ_______ ვ-ს უ-ა-უ-ე- ------------ ვის უპასუხე? 0
v-----'asuk--? v__ u_________ v-s u-'-s-k-e- -------------- vis up'asukhe?

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..